Ceļvedis dabā „Ziemas sēnes”

03.12.2020.
Ziemas sēnes
Ziemas sēnes
Foto - LNDM arhīvs

Latvijā galvenā sēņošanas sezona ir vasaras otrā puse un rudens. Tomēr vairākas sēņu sugas ir iespējams atrast arī vēlu rudenī un pat ziemā atkušņu laikā. Lielākoties tās ir uz koksnes augošas sēnes. Piemēram, visa gada garumā var atrast daudzgadīgu piepju sugu augļķermeņus. Siltās ziemās vai atkušņu laikā nereti aug arī vairākas cepurīšu sēņu sugas, un dažas no tām ir ēdamas.

„Sēņot patiešām var arī ziemā," tā nereti apmeklētājiem paskaidro Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere, piebilstot, ka gada aukstākais gadalaiks ir piemērots arī sēņu vērošanai. Materiālā  „Ziemas sēnes” izceltas 10 ziemas sēņu sugas gan ēdamas, gan neēdamas, un to iepazīšana, iespējams, padarīs pastaigas mežā vēl aizraujošākas. 

Materiālu bukleta formātā var iegādāties muzeja kasē muzeja darba laikā. 

Teksts un fotogrāfijas: Inita Dāniele, Diāna Meiere.

Austeru sānause, austersēne
Pleurotus ostreatus 

Austersēnes ne tikai nopērkamas veikalā, bet arī vēlu rudenī un ziemā atrodamas uz lapu koku koksnes parkos un mežos. Cepurīte krāsa – no smilšu vai kŗēmkrāsas līdz violeti pelēkai, kātiņš - īss, novietots cepurītes malā.
Ēdama, cepama bez vārīšanas.

Austeru sānause, austersēne. Foto - LNDM arhīvs
Austeru sānause, austersēne. Foto - LNDM arhīvs

 

Vēlā pundurkamolene
Sarcomyxa serotina

Sēne ar raksturīgu krāsojumu, atrodama uz celmiem, kritalām un nokaltušiem lapu koku stumbriem. Cepurīte olīvzaļgana, ar tumšbrūnām pūkām uz okerkrāsas pamata, kātiņš dzeltens ar brūnganām zvīņām, īss,  sāniski novietots.
Ēdama, cepama bez vārīšanas.

Vēlā pundurkamolene. Foto - LNDM arhīvs
Vēlā pundurkamolene. Foto - LNDM arhīvs
Vēlā pundurkamolene. Foto - LNDM arhīvs
Vēlā pundurkamolene - cepurītes apakšpuse. Foto - LNDM arhīvs

 

Samtkāta ziemene, ziemas celmene
Flammulina velutipes 

Bieži sastopama sēne, parasti aug palielos bariņos uz lapu koku koksnes parkos, mežos, dārzos. To var atšķirt pēc zelta dzeltenas līdz sarkanbrūnas krāsas  lipīgas, spīdīgas cepurītes un tumši brūna samtaina kātiņa.  
Ēdama, lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.

Samtkāta ziemene, ziemas celmene. Foto - LNDM arhīvs
Samtkāta ziemene, ziemas celmene. Foto - LNDM arhīvs

 

Ziemas sēntiņa
Mycena tintinnabulum 

Viena no vairākām nelielajām sēntiņu sugām, kas sastopamas aukstajā gadalaikā. Cepurīte zvanveida, līdz 2 cm plata, brūngana. Kātiņš – tievs un trausls. Aug uz lapu koku koksnes, sastopama diezgan bieži. 
Neēdama, jo ir pārāk sīka. 
 

Ziemas sēntiņa. Foto - LNDM arhīvs
Ziemas sēntiņa. Foto - LNDM arhīvs

 

Kakaobrūnā spīgulīte
Psathyrella sarcocephala 

Lapu koku mežos un parkos pie koku pamatnes atrodama sēne. Tai raksturīga higrofāna cepurīte: mitra – umbras brūna līdz sarkanbrūna, sausa – gaiši okerbrūna. 
Ēdama pēc vārīšanas.
 

Kakaobrūnā spīgulīte. Foto - LNDM arhīvs
Kakaobrūnā spīgulīte. Foto - LNDM arhīvs 

 

Salnas gliemezene
Hygrophorus hypothejus

Vēlu rudenī priežu mežos bieži sastopama sēne. Cepurīte - gluda, gļotaina, olīvbrūna līdz dzeltenbrūna. Lapiņas retas, dzeltenīgas. Iespiedumu vietās sēne krāsojas dzeltenoranžā krāsā.
Ēdama, cepama bez vārīšanas.

Salnas gliemezene. Foto - LNDM arhīvs
Salnas gliemezene. Foto - LNDM arhīvs

 

Parastā apmalpiepe 
Fomitopsis pinicola

Šī piepe ir visbiežāk sastopamā piepju suga Latvijā. Tai raksturīga tumša virspuse ar sarkanbrūnu un gandrīz baltu joslu gar cepurītes malu; apakšpuse gaiša ar citrondzeltenu nokrāsu. Aug uz dažādu kokus sugu stumbriem un kritalām, parasti uz atmirušas koksnes. Augļķermeņi var būt ļoti lieli, to vecums nereti pārsniedz desmit gadus. 
 

Parastā apmalpiepe. Foto - LNDM arhīvs
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola). Foto - LNDM arhīvs

 

Dzeltenā receklene
Tremella mesenterica

Augļķermeņiem raksturīga smadzeņveida forma, mitrumā tie ir mīksti, recekļaini, bāli dzelteni līdz zeltaini oranži. Izžūstot sarūk kā plāna plēksnīte, bet mitrumā atkal atdzīvojas. Aug uz dažādu lapu koku trūdošas koksnes. Līdzīga ir brūnā receklene, kas atšķirama pēc krāsas.
Neēdama.

Dzeltenā receklene. Foto - LNDM arhīvs
Dzeltenā receklene (Tremella mesenterica).
Foto - LNDM arhīvs 

 

Briežu ksilārija
Xylaria hypoxylon

Ksilārijas ir nelielas sēnes (1-8 cm), kas aug uz atmirušiem lapu koku zariem, celmiem vai augsnē trupošiem koksnes gabaliņiem. Augšdaļā tās zarojas un nedaudz atgādina briežu ragus. Zari tumši, saplacināti,  rudenī pārklājas ar baltu apsarmi – konīdijām (sporām). Var atrast visos gadalaikos.
Neēdama.
 

Briežu ksilārija. Foto - LNDM arhīvs
Briežu ksilārija (Xylaria hypoxylon). Foto - LNDM arhīvs

 

Oranžā puslocene
Phyllotopsis nidulans

Spilgti oranždzeltena sēne ar smalkiem matiņiem klātu nierveida cepurīti. Kātiņš ļoti īss, sānisks. Aug grupās uz trūdošas (arī apstrādātas) koksnes. 
Neēdama nepatīkamas smakas dēļ.
 

Oranžā puslocene. Foto - LNDM arhīvs
Oranžā puslocene (Phyllotopsis nidulans). Foto - LNDM arhīvs