Ceļvedis dabā „10 pavasara augi”

29.03.2020.
Zilā vizbulīte
Zilā vizbulīte
Foto - I. Dāniele

Daudzi no jums noteikti ir ievērojuši, ka atsevišķi augi sastopami tikai pavasarī, un vasarā nekas neliecina par to klātbūtni. Daļai lakstaugu attīstība notiek agri pavasarī, pirms salapojuši koki un izaugušas citas lakstaugu sugas. Agri pavasarī ziedošajiem augiem raksturīgs īss dzīves cikls, tie uzzied krūmājos, lapu koku mežos un zālājos un uzkrāj barības vielas nākamajai sezonai. 

Atceries, daudzas augu sugas vai atsevišķas to daļas var būt indīgas! 

Baltais vizbulis, dzeltenais vizbulis
Anemone nemorosa, Anemone ranunculoides

Zied krūmājos, mežos, upju krastmalās pirms koku salapošanas. Jūlija beigās, augustā vizbuļu lapas atmirst. Ilgāk lapas saglabājas mitrākās augtenēs. Lapām ir asa, dedzinoša garša, tādēļ vizbuļus izvairās ēst mājlopi un savvaļas dzīvnieki. 

Indīgs augs

Baltais vizbulis
Baltais vizbulis. Foto - E. Zviedre

 

Dzeltenais vizbulis. Foto - E. Zviedre
Dzeltenais vizbulis. Foto - E. Zviedre

 

 

Parastā māllēpe
Tussilago farfara

Zied agri pavasarī atmatās, tīrumos, ceļmalās un grāvmalās. Lapas izplaukst pēc noziedēšanas. Auga ziedkopa ir kurvītis, kas sastāv no daudziem sīkiem ziediņiem. Kurvīša centrā atrodas stobrziedi, kuros veidojas nektārs, bet malās – mēlziedi, kuros attīstās sēklas. 

Ārstniecības augs

Parastā māllēpe
Parastā māllēpe. Foto - L. Miķelsone

Pamīšlapu pakrēslīte
Chrysosplenium alternifolium

Sastopama krūmājos, mežos, galvenokārt mitrās un auglīgās vietās. Augs viegli pazīstams ziedēšanas laikā – aprīlī un maijā. Ziedi ir nelieli, sakopoti virs augšējām, dzeltenzaļajām lapām, tādēļ grūti pamanāmi.

Pamīšlapu pakrēslīte
Pamīšlapu pakrēslīte. Foto - L. Grīnberga

Zilā vizbulīte
Hepatica nobilis

Zied mežos un krūmājos agri pavasarī ziliem, reti sārtiem, violetiem vai baltiem ziediem. Ziedus apputeksnē dažādi kukaiņi. Augļiem ir eļļains piedēklis, ko pārtikā izmanto skudras un tādējādi veicina sēklu izplatību.

Interesants fakts: mirmekohorija – sēklu izplatība ar skudru palīdzību.

Indīgs augs

Zilā vizbulīte
Zilā vizbulīte. Foto - I. Dāniele

Parastā kumeļpēda
Asarum europeum

Zied agri pavasarī ar sarkanbrūniem ziediem, kas atrodami zem mūžzaļām lapām. Kumeļpēdas sastopamas ēnainos mežos, krūmājos un gravās. Tās apputeksnē un augļus izplata galvenokārt skudras, jo augļiem ir eļļains piedēklis, ar ko skudras mielojas. Augu paberzējot, jūtama piparu smarža. 

Indīgs ārstniecības augs

Parastā kumeļpēda
Parastā kumeļpēda. Foto - E. Zviedre
Parastā kumeļpēda
Parastā kumeļpēda. Foto - E. Zviedre

Pavasara mazpurenīte
Ficaria verna

Sastopama mitrās vietās – pļavās, krūmājos, parkos; nereti veido blīvas audzes. Mazpurenītes vairojas gan ar sēklām, gan ložņājošo stumbru, kas mezglu vietās sakņojas, gan ar gumiem, kas saglabājas augsnē, kad lapas atmirst.

Interesants fakts: purva purenei, kas no aprīļa beigām līdz jūnijam zied krastmalās un mitrās pļavās, ziedi ir lielāki un stublājs augstāks, pacils (mazpurenītei stublājs parasti ir pieplacis zemei).

Indīgs augs

Pavasara mazpurenīte
Pavasara mazpurenīte. Foto - L. Miķelsone

Sārtā bezlape
Lathraea squamaria

Bezlape ir viens no nedaudziem Latvijā sastopamajiem parazītaugiem. Barības vielas augs iegūst, piesūcoties ar sakņu piesūcekņiem pie kokaugu saknēm. Bezlape neveido hlorofilu, tāpēc tai nav zaļu lapu vai stublāja. No bezlapes sakneņa, kas var augt līdz pat metra dziļumam, pavasaros zemes virspusē attīstās sārtas ziedkopas. Pēc sēklu izkaisīšanas auga virszemes daļas nokalst. Nelabvēlīgos apstākļos bezlape var noziedēt arī pazemē.

Sārtā bērzlape
Sārtā bērzlape. Foto - L. Grīnberga

Meža silpurene
Pulsatilla patens

Latvijā un visā Eiropā aizsargājams augs. Sugu apdraud mežu aizaugšana, augu izplūkšana un izrakšana. Meža silpurenes sastopamas galvenokārt Latvijas austrumdaļā sausos priežu mežos. Zied aprīlī, maija sākumā. Lapas izaug pēc noziedēšanas. Auglis ir mazs riekstiņš ar garu lidmatiņu. 

Indīgs augs

Meža silpurene
Meža silpurene. Foto - E. Zviedre

Blīvguma cīrulītis
Corydalis solida

Zied zili violetiem ziediem aprīlī un maija sākumā lapu koku mežos un krūmājos, īpaši upju krastu nogāzēs un gravās, kā arī vecos parkos. Maija beigās auga virszemes daļas atmirst, paspējot nogatavināt sēklas, un suga vairs nav konstatējama.

Interesants fakts: savvaļā sastopamas vēl divas cīrulīšu sugas – vidējais cīrulītis un dobais cīrulītis; abas sugas ir retas un aizsargājamas.

Indīgs augs

Blīvguma cīrulītis
Blīvguma cīrulītis. Foto - L. Grīnberga

Pavasara drojenīte 
Erophila verna

Bieži sastopams, bet sīkā izmēra dēļ grūti pamanāms augs. Aug smiltājos, mežmalās un citās atklātās vietās, jo slikti konkurē ar lielākiem augiem. To dzīves cikls ir īss – pavasarī drojenītes uzdīgst, ātri izaug, nozied un izkaisa sēklas. Vasaras sākumā tās nokalst un vairs nav atrodamas.

Pavasara drojenīte
Pavasara drojenīte. Foto - E. Zviedre

Teksts un fotogrāfijas: Laura Grīnberga, Lauma Miķelsone, Egita Zviedre, Inita Dāniele.