Augi un tauriņi

Tauriņu kāpuri barojas uz dažādiem vai sugai specifiskiem augiem. Pieauguši tauriņi parasti aizlido baroties pie citu sugu augiem, bet, lai radītu nākamo paaudzi, tie atgriežas pie auga sugas, uz kuras pats reiz audzis.  
Šajā ceļvedī atradīsi tauriņus, kuru kāpuri barojas uz konkrētiem augiem, kā arī šo augu fotogrāfijas un aprakstus. 
Deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci. Foto: U. Piterāns  

Sila virsis Calluna vulgaris un viršu zilenīši Plebejus sp.

Sila virsis Calluna vulgaris

Daudzgadīgs, mūžzaļš sīkkrūms. Zied ar violetiem ziediem augustā un septembrī. Bieži sastopams augs skuju koku mežos, izcirtumos, degumos un sūnu purvos. 

Sila virsis Calluna vulgaris. Foto: E. Zviedre
Viršu zilenīši Plebejus sp.

Latvijā sastopamas divas viršu zilenīšu sugas – lielais Plebejus idas un mazais Plebejus argus. Viršu ziedēšanas laikā, barojoties to ziedos, abas sugas reizēm var novērot pat ļoti lielā skaitā. Kāpuri var grauzt dažādu augu lapas, tomēr tiem virši ir nozīmīgs barības augs. 

Lielais viršu zilenītis Plebejus idas. Foto: U. Piterāns
Mazais viršu zilenītis Plebejus argus. Foto: U. Piterāns

Tīruma pēterene Knautia arvensis un pētereņu sfings Hemaris tityus 

Tīruma pēterene Knautia arvensis

Daudzgadīgs lakstaugs. Lapas un stublājs ar matiņiem. Ziedkopas violetas, pa vienai stublāju galos. Zied no jūnija līdz oktobrim. Sastopama zālājos, ceļmalās, izcirtumos un nezālienēs. 

Tīruma pēterene Knautia arvensis. Foto: I. Dāniele
Pētereņu sfings Hemaris tityus

Lai arī sfingi tipiski lido krēslā un tumsā, tomēr pētereņu sfings aktīvs ir tikai dienas laikā. Tā spārni ir caurspīdīgi, un kukainis faktiski drīzāk atgādina kādu kameni, nevis tauriņu. Kāpuri dzīvo uz pēterenēm un grauž to lapas. 

Pētereņu sfings Hemaris tityus. Foto: U. Piterāns
Pētereņu sfings Hemaris tityus. Foto: U. Piterāns

Mazais mārsils Thymus serpyllum un lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion

Mazais mārsils Thymus serpyllum

Daudzgadīgs, līdz 10 cm augsts ložņājošs puskrūms. Stumbrs ieapaļš, ar matiņiem. Ziedi – sārti violeti, zied no jūnija līdz septembrim. Bieži sastopama suga sausos mežos, pļavās, kāpās.

Mazais mārsils Thymus serpyllum. Foto: I. Dāniele
Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion

Latvijā reti sastopama, īpaši aizsargājama suga. Mātītes dēj olas mārsilu ziedos. Kāpurs pēc izšķilšanās neilgu brīdi ar tiem barojas, taču vēlāk nokrīt no auga un gaida, kad to atradīs kāda dzēlējskudra Myrmica sp.. Tā to aiznes uz ligzdu, un turpmākā kāpura attīstība norit jau tur – tas ar smaržu palīdzību apmāna skudras un liek tām sevi barot.

Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion (mātīte dēj olas mārsila ziedā).Foto: U. Piterāns 
Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion. Foto: U. Piterāns 

Lielā nātre Urtica dioica un parastais nātru raibenis Aglais urticae

Lielā nātre Urtica dioica

Daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar dzeļmatiņiem un matiņiem. Raksturīgi ložņājoši sakneņi, ar kuriem izplatās. Vējaputes augs. Ziedi zaļi, neuzkrītoši. Zied no jūnija līdz septembrim. Priekšroku dod trūdvielām bagātām augtenēm – mežiem, zālājiem, nezālienēm. 

Lielā nātre Urtica dioica. Foto: I. Dāniele
Parastais nātru raibenis Aglais urticae

Bieži ir dzirdēts teiciens: „Kādā krāsā būs pirmais pavasarī redzēts tauriņš, tāda būs vasara. Ja dzeltens, tad saulaina, bet, ja raibs – būs raiba vasara!” Parastais nātru raibenis ir viens no šiem „raibajiem” tauriņiem, ko varam redzēt agri pavasarī. Kāpuri grauž nātru lapas – augu dzeļmatiņi tiem itin nemaz netraucē. 

Parastais nātru raibenis Aglais urticae. Foto: U. Piterāns
Parastais nātru raibenis Aglais urticae. Foto: U. Piterāns

Gaiļbiksīte Primula veris un gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina 

Gaiļbiksīte Primula veris

Daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, krokainas. Ziedu vainaglapas ir dzeltenas, kauslapas – bāli dzeltenzaļas. Zied aprīlī un maijā. Bieži sastopama suga zālājos, mežmalās, ceļmalās un citās ne pārāk noēnotās vietās.

Gaiļbiksīte Primula veris. Foto: E. Zviedre
Gaiļbiksīte Primula veris. Foto: L. Miķelsone-Šibeika
Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina

Vienīgais sīkraibeņu dzimtas Riodinidae pārstāvis Eiropā. Visai reta un lokāli izplatīta tauriņu suga Latvijā – sastopama galvenokārt Kurzemes ziemeļu daļā. Tauriņi lido maijā un jūnijā. Mātītes dēj olas gaiļbiksīšu lapu apakšpusē.

Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: U. Piterāns
Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: U. Piterāns
Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: U. Piterāns

Zilene Vaccinium uliginosum un zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria

Zilene Vaccinium uliginosum

Vasarzaļš, līdz 1 m augsts krūms. Ziedi balti vai nedaudz sārti lapu žāklēs. Zied maijā un jūnijā. Aug mitros biotopos – purvos, mežos un izcirtumos. 

Zilene Vaccinium uliginosum. Foto: E. Zviedre
Zilene Vaccinium uliginosum. Foto: I. Dāniele
Zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria

Viena no tauriņu sugām, kas apdzīvo galvenokārt purvus un purvainus mežus jeb vietas, kur aug to barības augi – zilenes un vaivariņi. Pieaugušus tauriņus var dienas laikā iztraucēt no koku stumbriem. Lidojumā visai uzkrītoši ir to dzeltenīgie pakaļspārni. 

Zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria. Foto: U. Piterāns 
Zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria. Foto: U. Piterāns 

Dzeltenā lēpe Nuphar lutea un zāļsvilnis Elophila nymphaeata

Dzeltenā lēpe Nuphar lutea

Daudzgadīgs ūdensaugs. Lapas lielas, peldošas. Zied vasarā ar lieliem, dzelteniem ziediem. Aug stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos. Barības vielām bagātos ūdeņos var veidot plašas audzes.

Dzeltenā lēpe Nuphar lutea. Foto: L. Grīnberga 
Zāļsvilnis Elophila nymphaeata

Vien daži tauriņu kāpuri ir spējuši pielāgoties dzīvei ūdenī – šis zāļsvilnis ir viena no šādām sugām. Noteiktās attīstības stadijās kāpuri ir spējīgi skābekli caur ādu uzņemt no ūdens vides (tiem nav nepieciešams uznirt, lai elpotu). Tie grauž dažādu ūdensaugu, tai skaitā dzelteno lēpju, lapas.

Zāļsvilnis Elophila nymphaeata. Foto: U. Piterāns 

Parastā zalktene Daphne mezereum un mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis

Parastā zalktene Daphne mezereum

Vasarzaļš, līdz 1,5 m augsts krūms. Ziedi sārti, sēdoši, attīstās lapu žāklēs. Zied aprīlī un maija sākumā pirms lapu plaukšanas. Aug pamežā, izcirtumos. Indīgs augs!

Parastā zalktene Daphne mezereum. Foto: E. Zviedre
Mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis

Viena no tikai divām tauriņu sugām, kuras kāpuri grauž zalkteņu lapas. Šīs sugas kāpuri dzīvo lapu savilkumos. Maija beigās un jūnija sākumā turpat uz stumbra var paveikties ieraudzīt piestiprinātu nelielu kūniņu. Reti sastopama suga Latvijā.

Mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis. Foto: U. Piterāns 
Mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis (lapu savilkumi, kuros dzīvo kāpuri). Foto: U. Piterāns 
Mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis. Foto: U. Piterāns 

Lauka tītenis Convolvulus arvensis un mazā tīteņu pūcīte Acontia trabealis

Lauka tītenis Convolvulus arvensis

Daudzgadīgs lakstaugs ar vijīgu stumbru. Ziedi balti vai gaiši sārti pa vienam lapu žāklēs. Zied no jūnija līdz septembrim. Sastopams zālājos, upmalās, ceļmalās, nezālienēs.

Lauka tītenis Convolvulus arvensis. Foto: E. Zviedre
Mazā tīteņu pūcīte Acontia trabealis

Izmērā samērā neliels, visai koši krāsots, nesajaucams tauriņš. Lai arī tie ir aktīvi tumsā, reizēm tauriņus var pamanīt dienas laikā – barojoties kādos ziedos vai iztraucējot no augiem. Kāpuri barojas ar tīteņu lapām, tomēr dabā tie būs reti redzami. 

Mazā tīteņu pūcīte Acontia trabealis. Foto: U. Piterāns 

Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus un deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci

Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus

Divgadīgs, vidēja vai liela auguma lakstaugs. Pirmajā gadā attīstās rozete, bet otrajā – stublājs ar ziedkopu. Ziedi – dzelteni. Zied no jūnija līdz septembrim. Aug saulainās vietās, smilšainā vai grantainā substrātā.

Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus. Foto: L. Miķelsone-Šibeika
Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus. Foto: E. Zviedre
Deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci

Ja pieaugušu šīs sugas tauriņu ieraudzīt ir liela veiksme, tad koši krāsotos un jau no liela attāluma visai labi pamanāmos kāpurus uz deviņvīrspēku lapām pamanīt var būt pārsteidzoši viegli. Reizēm kāpuri var savairoties lielākā skaitā un nograuzt visu augu „pa tīro”.

Deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci. Foto: U. Piterāns 
Deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci. Foto: U. Piterāns

Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum un ērgļpaparžu pūcīte Callopistria juventina

Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum

Daudzgadīgs, vidējs vai liels lakstaugs. Lapas plātne trīsstūraina. Raksturīgi spēcīgi sakneņi, ar kuriem augs izplatās. Bieži sastopama suga mežos un izcirtumos. Indīgs augs!

Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum. Foto: L. Miķelsone-Šibeika
Ērgļpaparžu pūcīte Callopistria juventina

Viena no košākajām Latvijā sastopamajām pūcīšu sugām. Pirmo reizi Latvijā konstatēta vien 2010. gadā, taču šobrīd jau ir sastopama visai bieži gandrīz visā Latvijas teritorijā. Kāpuri barojas ar ērgļpapardēm.

Ērgļpaparžu pūcīte Callopistria juventina. Foto: U. Piterāns

Ziemzaļā kosa Equisetum hyemale un tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix

Ziemzaļā kosa Equisetum hyemale

Daudzgadīgs, ziemzaļš augs. Stublājs raupjš, nezarojas. Suga veiksmīgi izplatās ar sakneņiem, kas ir melni un spīdīgi. Aug dažādos biotopos – mežos, kāpās, krūmājos un citur.

Ziemzaļā kosa Equisetum hyemale. Foto: E. Zviedre
Tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix

Eiropā reti sastopama suga, kas kā zinātnei jauna suga aprakstīta vien 1980. gadā pēc Latvijā noķerta eksemplāra. Kāpuri dzīvo ziemzaļo kosu stublājos. Sugas klātbūtni ir iespējams konstatēt arī pēc raksturīgo bojājumu klātbūtnes – izgrauzts kosas stublājs ar apaļu caurumiņu sānā. 

Tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix. Foto: U. Piterāns
Tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix. Foto: U. Piterāns 
Tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix. Foto: U. Piterāns