Tauriņu kāpuri barojas uz dažādiem vai sugai specifiskiem augiem. Pieauguši tauriņi parasti aizlido baroties pie citu sugu augiem, bet, lai radītu nākamo paaudzi, tie atgriežas pie auga sugas, uz kuras pats reiz audzis.
Šajā ceļvedī atradīsi tauriņus, kuru kāpuri barojas uz konkrētiem augiem, kā arī šo augu fotogrāfijas un aprakstus.
Sila virsis Calluna vulgaris un viršu zilenīši Plebejus sp.
Sila virsis Calluna vulgaris
Daudzgadīgs, mūžzaļš sīkkrūms. Zied ar violetiem ziediem augustā un septembrī. Bieži sastopams augs skuju koku mežos, izcirtumos, degumos un sūnu purvos.
Viršu zilenīši Plebejus sp.
Latvijā sastopamas divas viršu zilenīšu sugas – lielais Plebejus idas un mazais Plebejus argus. Viršu ziedēšanas laikā, barojoties to ziedos, abas sugas reizēm var novērot pat ļoti lielā skaitā. Kāpuri var grauzt dažādu augu lapas, tomēr tiem virši ir nozīmīgs barības augs.
Tīruma pēterene Knautia arvensis un pētereņu sfings Hemaris tityus
Tīruma pēterene Knautia arvensis
Daudzgadīgs lakstaugs. Lapas un stublājs ar matiņiem. Ziedkopas violetas, pa vienai stublāju galos. Zied no jūnija līdz oktobrim. Sastopama zālājos, ceļmalās, izcirtumos un nezālienēs.
Pētereņu sfings Hemaris tityus
Lai arī sfingi tipiski lido krēslā un tumsā, tomēr pētereņu sfings aktīvs ir tikai dienas laikā. Tā spārni ir caurspīdīgi, un kukainis faktiski drīzāk atgādina kādu kameni, nevis tauriņu. Kāpuri dzīvo uz pēterenēm un grauž to lapas.
Mazais mārsils Thymus serpyllum un lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion
Mazais mārsils Thymus serpyllum
Daudzgadīgs, līdz 10 cm augsts ložņājošs puskrūms. Stumbrs ieapaļš, ar matiņiem. Ziedi – sārti violeti, zied no jūnija līdz septembrim. Bieži sastopama suga sausos mežos, pļavās, kāpās.
Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion
Latvijā reti sastopama, īpaši aizsargājama suga. Mātītes dēj olas mārsilu ziedos. Kāpurs pēc izšķilšanās neilgu brīdi ar tiem barojas, taču vēlāk nokrīt no auga un gaida, kad to atradīs kāda dzēlējskudra Myrmica sp.. Tā to aiznes uz ligzdu, un turpmākā kāpura attīstība norit jau tur – tas ar smaržu palīdzību apmāna skudras un liek tām sevi barot.
Lielā nātre Urtica dioica un parastais nātru raibenis Aglais urticae
Lielā nātre Urtica dioica
Daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar dzeļmatiņiem un matiņiem. Raksturīgi ložņājoši sakneņi, ar kuriem izplatās. Vējaputes augs. Ziedi zaļi, neuzkrītoši. Zied no jūnija līdz septembrim. Priekšroku dod trūdvielām bagātām augtenēm – mežiem, zālājiem, nezālienēm.
Parastais nātru raibenis Aglais urticae
Bieži ir dzirdēts teiciens: „Kādā krāsā būs pirmais pavasarī redzēts tauriņš, tāda būs vasara. Ja dzeltens, tad saulaina, bet, ja raibs – būs raiba vasara!” Parastais nātru raibenis ir viens no šiem „raibajiem” tauriņiem, ko varam redzēt agri pavasarī. Kāpuri grauž nātru lapas – augu dzeļmatiņi tiem itin nemaz netraucē.
Gaiļbiksīte Primula veris un gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina
Gaiļbiksīte Primula veris
Daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, krokainas. Ziedu vainaglapas ir dzeltenas, kauslapas – bāli dzeltenzaļas. Zied aprīlī un maijā. Bieži sastopama suga zālājos, mežmalās, ceļmalās un citās ne pārāk noēnotās vietās.
Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina
Vienīgais sīkraibeņu dzimtas Riodinidae pārstāvis Eiropā. Visai reta un lokāli izplatīta tauriņu suga Latvijā – sastopama galvenokārt Kurzemes ziemeļu daļā. Tauriņi lido maijā un jūnijā. Mātītes dēj olas gaiļbiksīšu lapu apakšpusē.
Zilene Vaccinium uliginosum un zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria
Zilene Vaccinium uliginosum
Vasarzaļš, līdz 1 m augsts krūms. Ziedi balti vai nedaudz sārti lapu žāklēs. Zied maijā un jūnijā. Aug mitros biotopos – purvos, mežos un izcirtumos.
Zileņu sprīžmetis Arichanna melanaria
Viena no tauriņu sugām, kas apdzīvo galvenokārt purvus un purvainus mežus jeb vietas, kur aug to barības augi – zilenes un vaivariņi. Pieaugušus tauriņus var dienas laikā iztraucēt no koku stumbriem. Lidojumā visai uzkrītoši ir to dzeltenīgie pakaļspārni.
Dzeltenā lēpe Nuphar lutea un zāļsvilnis Elophila nymphaeata
Dzeltenā lēpe Nuphar lutea
Daudzgadīgs ūdensaugs. Lapas lielas, peldošas. Zied vasarā ar lieliem, dzelteniem ziediem. Aug stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos. Barības vielām bagātos ūdeņos var veidot plašas audzes.
Zāļsvilnis Elophila nymphaeata
Vien daži tauriņu kāpuri ir spējuši pielāgoties dzīvei ūdenī – šis zāļsvilnis ir viena no šādām sugām. Noteiktās attīstības stadijās kāpuri ir spējīgi skābekli caur ādu uzņemt no ūdens vides (tiem nav nepieciešams uznirt, lai elpotu). Tie grauž dažādu ūdensaugu, tai skaitā dzelteno lēpju, lapas.
Parastā zalktene Daphne mezereum un mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis
Parastā zalktene Daphne mezereum
Vasarzaļš, līdz 1,5 m augsts krūms. Ziedi sārti, sēdoši, attīstās lapu žāklēs. Zied aprīlī un maija sākumā pirms lapu plaukšanas. Aug pamežā, izcirtumos. Indīgs augs!
Mazā zalkteņu plakankode Anchinia cristalis
Viena no tikai divām tauriņu sugām, kuras kāpuri grauž zalkteņu lapas. Šīs sugas kāpuri dzīvo lapu savilkumos. Maija beigās un jūnija sākumā turpat uz stumbra var paveikties ieraudzīt piestiprinātu nelielu kūniņu. Reti sastopama suga Latvijā.
Lauka tītenis Convolvulus arvensis un mazā tīteņu pūcīte Acontia trabealis
Lauka tītenis Convolvulus arvensis
Daudzgadīgs lakstaugs ar vijīgu stumbru. Ziedi balti vai gaiši sārti pa vienam lapu žāklēs. Zied no jūnija līdz septembrim. Sastopams zālājos, upmalās, ceļmalās, nezālienēs.
Mazā tīteņu pūcīte Acontia trabealis
Izmērā samērā neliels, visai koši krāsots, nesajaucams tauriņš. Lai arī tie ir aktīvi tumsā, reizēm tauriņus var pamanīt dienas laikā – barojoties kādos ziedos vai iztraucējot no augiem. Kāpuri barojas ar tīteņu lapām, tomēr dabā tie būs reti redzami.
Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus un deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci
Parastais deviņvīruspēks Verbascum thapsus
Divgadīgs, vidēja vai liela auguma lakstaugs. Pirmajā gadā attīstās rozete, bet otrajā – stublājs ar ziedkopu. Ziedi – dzelteni. Zied no jūnija līdz septembrim. Aug saulainās vietās, smilšainā vai grantainā substrātā.
Deviņvīrspēku mūks Shargacucullia verbasci
Ja pieaugušu šīs sugas tauriņu ieraudzīt ir liela veiksme, tad koši krāsotos un jau no liela attāluma visai labi pamanāmos kāpurus uz deviņvīrspēku lapām pamanīt var būt pārsteidzoši viegli. Reizēm kāpuri var savairoties lielākā skaitā un nograuzt visu augu „pa tīro”.
Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum un ērgļpaparžu pūcīte Callopistria juventina
Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum
Daudzgadīgs, vidējs vai liels lakstaugs. Lapas plātne trīsstūraina. Raksturīgi spēcīgi sakneņi, ar kuriem augs izplatās. Bieži sastopama suga mežos un izcirtumos. Indīgs augs!
Ērgļpaparžu pūcīte Callopistria juventina
Viena no košākajām Latvijā sastopamajām pūcīšu sugām. Pirmo reizi Latvijā konstatēta vien 2010. gadā, taču šobrīd jau ir sastopama visai bieži gandrīz visā Latvijas teritorijā. Kāpuri barojas ar ērgļpapardēm.
Ziemzaļā kosa Equisetum hyemale un tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix
Ziemzaļā kosa Equisetum hyemale
Daudzgadīgs, ziemzaļš augs. Stublājs raupjš, nezarojas. Suga veiksmīgi izplatās ar sakneņiem, kas ir melni un spīdīgi. Aug dažādos biotopos – mežos, kāpās, krūmājos un citur.
Tumšā jeb kosu pūcīte Xylomoia strix
Eiropā reti sastopama suga, kas kā zinātnei jauna suga aprakstīta vien 1980. gadā pēc Latvijā noķerta eksemplāra. Kāpuri dzīvo ziemzaļo kosu stublājos. Sugas klātbūtni ir iespējams konstatēt arī pēc raksturīgo bojājumu klātbūtnes – izgrauzts kosas stublājs ar apaļu caurumiņu sānā.
