
Latvijas Nacionālā dabas muzeja (LNDM) paleontoloģiskais krājums šogad papildināts ar unikālu atradumu – senās divējādi elpojošās zivs galvaskausa fragmentu. Atrastā fosilija ir jaunas, līdz šim nezināmas divējādi elpojošās jeb plaušzivs suga, kurai dots nosaukums Jumisodus latus par godu latviešu dievībai Jumim. Atradums būtiski papildina zināšanas par mugurkaulniekiem, kas pirms aptuveni 360 miljoniem gadu dzīvoja plašajā deltā seklajā tropu jūrā tagadējās Kurzemes teritorijā.
Jaunās sugas atklājumu veica Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) pētnieki (starp tiem arī LNDM Ģeoloģijas un paleontoloģijas nodaļas speciālists) sadarbībā ar kolēģiem no Upsalas Universitātes (Zviedrija) un Flindersas Universitātes (Austrālija) paleontologiem. Fosiliju 2022. gada paleontoloģisko izrakumu sezonā Cieceres upes baseina atsegumā „Pavāri-2” atrada LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas lektors Valters Alksnītis.
Atklātās plaušzivs galvaskausa fragments ir lieliski saglabājies, un tajā redzamas unikālas pazīmes, kas ļāva nodalīt to jaunā sugā. Jaunā suga (un ģints) tika identificēta, veicot šī vienīgā parauga – pilnīgu aukslēju, smadzeņu kapsulas daļas un zobu plātņu (skat. attēlu) – rūpīgu izpēti.

„Šis atklājums ir izcils starptautiskās zinātniskās sadarbības piemērs. Strādājot kopā ar Zviedrijas un Austrālijas ekspertiem, mums kārtējo reizi izdevās pierādīt, ka Latvijas devona nogulumi ir pasaules mēroga dārgumu krātuve seno zivju pētniekiem”, uzsver pētījuma projekta vadītājs, paleontologs, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors un LNDM vecākais ģeologs Ervīns Lukševičs.
Jaunatklātās plaušzivs zobu plātņu kontūras atgādina Jumja zīmi, tāpēc suga (pilnais nosaukums ir Jumisodus latus) nosaukta par godu latviešu druvu (auglības) dievībai.
Atklājuma nozīmi apstiprina augusta beigās žurnālā Journal of Vertebrate Palaeontology, kas ir viens no prestižākajiem mugurkaulnieku paleontoloģijas jomā, publicētais raksts “A new Late Devonian dipnoan from the Ketleri Formation of Latvia”.
Pateicoties Ervīnam Lukševičam, fosilija turpmāk glabāsies Latvijas Nacionālajā dabas muzejā – lielākajā un nozīmīgākajā dabas priekšmetu krātuvē Latvijā –, kā arī informācija par jauno krājuma priekšmetu tiks iekļauta Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā.
