Apmeklējot Latvijas Nacionālo dabas muzeju, zooloģijas ekspozīcijā aicinām apskatīt ekspresizstādi „Savvaļas dzīvnieku mazuļi”, kas tapusi sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Izstāde viegli uztveramā veidā skaidro pareizo rīcību, sastopoties ar savvaļas dzīvnieka mazuli. Informāciju papildina muzeja krājuma priekšmeti.
Pēc kārtīgas ziemas un pirmajiem atkušņiem marts dabā ienāk ar rosību. Dienas kļūst garākas, saule debesīs kāpj arvien augstāk, un mežos, pļavās un purvos sākas jauns dzīves cikls. Pavasaris dabā nesākas ar strauju sprādzienu, bet ar precīzu un gudru dabas mehānismu darbību. Diennakts gaišā laika ilgums ir signāls jaunai dzīvībai, un marts ir mēnesis, kad šo pārmaiņu var ne tikai redzēt, bet arī sajust.
Svarīgi atcerēties – daudzu sugu bioloģiskais ritms pakļaujas dienas garumam jeb fotoperiodismam. Tieši pieaugošais dienasgaismas ilgums ierosina hormonālās pārmaiņas, kas nosaka riesta sākumu un vēlāk – mazuļu dzimšanu.
Daudzām dzīvnieku sugām riesta laiks ir jau ziemā, lai mazuļi pasaulē nāktu agrā pavasarī. Ļoti agri martā dobumos un vecās ligzdās pirmie mazuļi izšķiļas ūpjiem un meža pūcēm. Arī zaķi pirmos mazuļus laiž pasaulē jau marta sākumā. Savukārt marta beigās ģimenes pieaugumu sagaida meža cūkas.
Turpmākajos mēnešos ģimenes pieaugums ir gandrīz visām dzīvnieku sugām, un intensīvais mazuļu dzimšanas un augšanas periods turpinās līdz pat jūnija vidum. Šajā laikā īpaši svarīgi ir netraucēt mieru dabā, jo daudzviet mežos un pļavās jau aug nākamā paaudze.
Ieraugot savvaļas dzīvnieka mazuli šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī, mums rodas dabiska vēlme palīdzēt, tomēr jāatceras, ka veselam dzīvnieku mazulim cilvēka palīdzība nav nepieciešama. Labākā palīdzība savvaļas dzīvniekam ir tā atstāšana savā vaļā. Pēc iespējas ātrāka došanās prom no dzīvnieku mazuļa ir būtiska, jo savvaļā ir ierasts, ka dzīvnieku mātes dažādu iemeslu dēļ atstāj savus mazuļus bez uzraudzības vairāku stundu garumā. Piemēram, mātes atstāts stirnas mazulis guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna atnāk to pabarot, bet pārējā laikā neuzturas blakus, lai nepievilinātu plēsējus. Sajūtot draudus, stirnas mazulis nelec kājās un nebēg, bet mēģina būt nepamanāms. Ja cilvēks turpinās būt mazuļa tuvumā, mamma šajā laikā mazulim netuvosies.
Palīdzība ir jāsniedz bezpalīdzīgā stāvoklī esošam dzīvniekam, ja:
- redzami ievainojumi;
- dzīvnieks savainots, iesprūdis vai iekritis vietā, no kuras pats nespēj izkļūt;
- skaidri zināms, ka mazulis palicis bez vecākiem.
Atcerieties – patvaļīga dzīvnieka izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta ar likumu! To drīkst darīt tikai ar savainotu dzīvnieku, lai to nogādātu patversmē vai zooloģiskajā dārzā.
Ja nepieciešams padoms, konsultējies, rakstot uz e-pasta adresi:info@daba.gov.lv
Plašāka informācija par roņiem šeit:https://www.daba.gov.lv/lv/roni-liedaga-ka-rikoties
Izglītojoši materiāli šeit:https://www.neizdzesdzivibu.lv/
Kā rīkoties, dabā sastopot savvaļas dzīvnieka mazuli, uzzini zooloģijas ekspozīcijā 3. stāvā!
