Svinot 180. dzimšanas dienas vasaru, Latvijas Nacionālais dabas muzejs meta izaicinājumu pats sev un nelielas komandas sastāvā piedalījās dabas vērošanas maratonā Loodusvaatluste maraton 2025/BioBlitz 2025. To organizē Tartu Universitātes dabas vēstures muzejs un Botāniskais dārzs, atbalstu saņemot arī no citām dabas izpētes un izglītības organizācijām un brīvprātīgajiem Igaunijā.
BioBlitz ir sabiedriskās zinātnes iniciatīva, kuras mērķis ir 24 stundu laikā apzināt un reģistrēt informāciju par bioloģisko daudzveidību kādā pašizvēlētā teritorijā. Reģistrētos novērojumus pārbauda bioloģijas speciālisti. Iegūtie dati tiek saglabāti un ir pieejami Igaunijas dabas novērojumu platformā elurikkus.ee, kas ir līdzīga Latvijas dabasdati.lv.
Šogad Igaunijas organizētais sugu maratons norisinājās no 7. līdz 8. jūnijam, un ar mūsu ziemeļu kaimiņu atļauju savas komandas dalību reģistrēja arī Latvijas Nacionālais dabas muzejs. Par izpētes teritoriju tika izvēlēts mikroliegums „Ozoldārzs” Rundāles pagastā, tam pieguļošā pļava un piemājas dīķis. Muzeja komandas zinātnisko kodolu veidoja bioloģijas apakšnozaru speciālisti, pārstāvot mikoloģiju (Inita Dāniele, Diāna Meiere), botāniku (Lauma Miķelsone-Šibeika, Laura Grīnberga) un entomoloģiju (Uģis Piterāns). Lai arī katrs speciālists mērķtiecīgi fiksēja savas jomas sugas, protams, tika reģistrētas arī citas, un savu ieguldījumu sniedza arī Komunikācijas nodaļas pārstāvji Anna Marija Knoka, Lība Rudzīte, Elvis Garais, Polīna Šķiņķe un Elīza Skutāne (strādāja muzejā līdz 2023. gadam).
Draudzīgā atmosfērā vienas diennakts laikā muzeja komanda fiksēja 691 augu, sūnu, ķērpju, sēņu, gļotsēņu, gliemju, kukaiņu un citu posmkāju, abinieku, putnu un zīdītāju sugu un reģistrēja 929 novērojumus. Novērojumu pievienošana noslēdzās 20. jūnijā, un 25. jūnijā muzeja komanda saglabā 1. vietu pēc reģistrēto sugu skaita, kā arī 2. vietu pēc novērojumu skaita. Dabas muzeja komanda bija vienīgais dalībnieks no Latvijas.
Maratons aizvadīts ne tikai sacensību garā ar igauņiem. Izpētes teritorijā tika ievākti augi un sēnes muzeja botāniskajam un mikoloģiskajam krājumam, kā arī ar vērtīgiem eksemplāriem tiks papildināts entomoloģiskais krājums. Tieši kukaiņi, pateicoties entomologa U. Piterāna bagātīgajām zināšanām, sagādāja patīkamus pārsteigumus un komandas izrāvienu.
Ieskats dažos interesantākajos kukaiņu atradumos
Kode Dryadaula irinae – 1 īpatnis uz gaismu, 8. atradne Latvijā. Eiropas retums un retākā no sugām, ko pētniekam šajā reizē izdevās atrast (citas sugas, ja arī retas Latvijā, tad citur pasaulē sastopamas bieži). To kā jaunu sugu zinātnei 1989. gadā aprakstīja muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs (nosaukumā irinae – par godu pētnieka sievai). Maratona laikā uzņemtais attēls ir viens no dažiem šīs sugas dzīva tauriņa attēliem, kas publiski pieejams interneta vietnēs.
Kadiķu ornamentblakts Gonocerus juniperi – 2 īpatņi, 2. atradums Latvijā.
Kaķmētru zemesblakts Heterogaster cathariae – vairāki īpatņi, 4. atradne Latvijā.
Bambals Odonteus armiger – reta suga ar maz zināmām atradnēm.
Koksngrauzis Ropalopus macropus – reta suga, sastopama galvenokārt Zemgalē.
Koksngrauzis Glaphyra umbellatarum – samērā reta suga, jauna atradne.
Ozolu spraugložņa Colydium filiforme – reta suga, saistīta ar veciem ozoliem.
Ēnvabole Hypulus quercinus – reta suga, kuru, pētnieka vārdiem sakot, „vienmēr prieks atrast” (personīgi tikai 6. sugas novērojums).
Sakām lielu paldies biedrībai „Docedis”* par sirsnīgo uzņemšanu, naktsmājām un gardajām maltītēm Vides izziņas sētā „Pie Ozoldārza”!
Pateicība arī Igaunijas maratona organizatoriem un bioloģijas speciālistiem par zinātnisko atbalstu maratona norisē!
* Docendo discimus tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Mācot mēs mācāmies paši”.