Ceļvedis dabā „10 pavasara sēnes”

30.03.2020.
Parastais lāčpurns (Morchella esculenta)
Parastais lāčpurns (Morchella esculenta)
Foto - I. Dāniele

Latvijā sēnes iespējams atrast ne tikai rudenī, bet arī agri pavasarī un atkušņa laikā pat ziemā. Tomēr parasti sēņošanas laiks sākas aprīļa beigās un maija sākumā. Sēņotāji visvairāk ir iecienījuši bisītes, lāčpurnus un ķēvpupus, taču atrodas arī citas – dažādas kaussēnes, kā arī cepurīšu sēnes. Vairākas no tām ir bīstamas indīgās sēnes (Patujāra, šķiedrgalvīte, pavasara sārtlapīte), bet maija auzene ir laba ēdamā sēne. 

Ar pašām agrākajām pavasara sēnēm saistās kāds pārpratums, kas radies tulkošanas kļūdas dēļ. Nosaukums „murķelis” ienācis valodā pirms aptuveni 100 gadiem, tulkojot to no vācu valodas vārda „Morchel”. Latviešu valodā šo sēni sauc par lāčpurnu.Diemžēl Latvijā šis nosaukums tika piedēvēts pavisam citai sēnei, kuras vārdu nosaukums ir „Lorchel”, kas patiesībā ir bisīte. Iespējams, tas noticis tāpēc, ka Vācijā un citur Rietumeiropā lāčpurni ir daudz biežāk sastopami un iecienīti kā ēdamās sēnes, bet Latvijā šīs labās īpašības tikušas piedēvētas pie mums biežāk sastopamajai bisītei.

Lāčpurni ir garšīgas ēdamās sēnes, kuras var cept nevārītas, bet ar bisītēm iespējams smagi saindēties, pat tikai ieelpojot to tvaikus, kas radušies vārīšanas laikā. Bisītes satur toksīnu – giromitrīnu, kas dažkārt sēnēs uzkrājas lielākos daudzumos. Giromitrīns, sēni vārot, karstajā ūdenī nešķīst. Tā lielākā daļa sadalās, žāvētas sēnes pusgadu glabājot noslēgtā traukā. Drošības apsvērumu dēļ iesakām šīs sēnes uzturā nelietot.

Parastā bisīte (Gyromitra esculenta)
Aprīlis – maijs 

Sēnei raksturīga smadzeņveida krokota cepurīte un īss, balts kātiņš. Aug priežu mežos un izcirtumos. Svaigā veidā ļoti indīga, vārot var saindēties, ieelpojot tvaikus. Ieteicams lietot kaltētu, jo kaltējot indīgās vielas zūd.

Parastā bisīte
Parastā bisīte. Foto - I. Dāniele

 

Parastais lāčpurns (Morchella esculenta)
Aprīlis – maijs

No bisītes atšķiras ar bišu šūnām līdzīgām cepurītes krokām un gaišāku krāsu. Aug lapu koku mežos un dārzos. Ēdama, cepama bez vārīšanas, bet jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti indīgo bisīti.

Parastais lāčpurns
Parastais lāčpurns. Foto - I. Dāniele

Parastais ķēvpups (Verpa bohemica)
Aprīlis – maijs

No lāčpurna atšķiras ar brīvu, pie kātiņa nepieaugušu cepurītes malu un garāku kātiņu. Aug lapu koku mežos, mitrās vietās. Ēdams, bet sīksts, pirms cepšanas jānovāra.

Parastais ķēvpups
Parastais ķēvpups. Foto - I. Dāniele

 

Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca)
Marts – maijs

Spilgti sarkana kaussēne, viena no visagrākajām, parādās jau marta beigās, aug uz trūdošiem lapu koku, galvenokārt alkšņu zariņiem, mitrās vietās. Nelielos daudzumos lietojama kā rotājums uz salātiem vai sviestmaizēm. Lielākos daudzumos var būt indīga. 

Austrijas agrene
Austrijas agrene. Foto - I. Dāniele

 

Maija auzene (Calocybe gambosa)
Maijs – jūnijs

Viscaur netīri balta, samērā liela un drukna cepurīšu sēne ar izteiktu smaržu. Aug lapu koku mežos, vecos parkos, dārzos. Ēdama, cepama bez iepriekšējas vārīšanas. Nedrīkst sajaukt ar līdzīgās vietās augošo Patujāra šķiedrgalvīti.

Maija auzene
Maija auzene. Foto - I. Dāniele

 

Patujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens)
Maijs – jūnijs

Cepurīšu sēne ar sākumā smailu un baltu, bet vēlāk plakanu un sarkstošu cepurīti. Aug parkos un lapu koku mežos. Nāvējoši indīga sēne! Izteiktā krāsas maiņa (no baltas uz ķieģeļsarkanu) ir galvenā pazīme atšķirībā no ēdamās maija auzenes. 

Patujāra šķiedrgalvīte
Patujāra šķiedrgalvīte. Foto - I. Dāniele

 

Gļotainā makstaine (Volvariella gloiocephala)
Maijs – jūnijs

Liela izmēra cepurīšu sēne ar pelēcīgi baltu, gļotainu cepurīti, sārtām lapiņām un garu kātiņu ar maksti pie pamata. Aug tīrumos, ganībās un dārzos, reizēm vecu salmu kaudzēs. Neēdama vai pat vāji indīga.

Gļotainā makstaine
Gļotainā makstaine. Foto - I. Dāniele

 

Pavasara sārtlapīte (Entoloma vernum)
Aprīlis – Maijs

Neliela izmēra cepurīšu sēne ar tumši brūnu, sākumā konisku, vēlāk plakanu cepurīti un sākumā pelēcīgām, vēlāk sārtām lapiņām. Aug priežu mežos. Indīga.

Parastā sārtlapīte
Parastā sārtlapīte. Foto - I. Dāniele

 

Priežu čiekursēne (Strobilurus tenacellus)
Aprīlis – maijs

Sīkas cepurīšu sēnes, kas aug agri pavasarī uz trūdošiem priežu čiekuriem. Nelielo izmēru dēļ pārtikā nenozīmīgas. Uz egļu čiekuriem augošās egļu čiekursēnes ir mazliet lielākas, tās iespējams salasīt ēšanai.

Priežu čiekursēne
Priežu čiekursēne. Foto - I. Dāniele

 

Īskātiņa melnbaltene (Melanoleuca brevipes)
Aprīlis – jūnijs

Cepurīšu sēne ar plakanu, pelēkbrūnu cepurīti, pelēcīgām lapiņām un īsu kātiņu. Aug dažādos mežos, dārzos, ceļmalās. Ēdama, pirms cepšanas jānovāra.

Īskātiņa melnbaltene
Īskātiņa melnbaltene. Foto - I. Dāniele