Jūs atrodatiesEkspozīcijas / Paleontoloģijas ekspozīcija "Zemes un biosfēras evolūcija"

Paleontoloģijas ekspozīcija "Zemes un biosfēras evolūcija"


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend

    Paleontoloģijas ekspozīcija stāsta par dzīvības vēsturi uz mūsu planētas no tās rašanās pirmsākumiem līdz mūsu dienām. Zemes dzīles glabā šo seno laikmetu liecības. Tie ir seno augu un dzīvnieku pārakmeņojumi jeb fosilijas, kas saglabājušies iežos. Ekspozīcija veidota, pamatojoties uz Zemes vēstures iedalījumu ērās un periodos. Katra ekspozīcijas sadaļa ir atsevišķs laika posms Zemes vēstures hronikā.

    Ekspozīcija sākas ar arhaja un proterozoja ēras raksturojumu. Kopš Zemes izveidošanās pirms 4,6 miljardiem gadu notikusi pakāpeniska planētas virsmas atdzišana – izveidojās ciets ārējais apvalks – Zemes garoza, kā arī jūras un okeāni – dzīvības „šūpulis”. Pašas vienkāršākās dzīvības formas bija vienšūņi. Pārakmeņojumos tie parasti nesaglabājas, bet ir zināmi netieši to eksistences pierādījumi: apskatāms oglekļa minerāls šungīts, kas veidojies no senajiem jūras organismiem. Izplatītāki ir ciānbaktēriju jeb zilaļģu veidojumi – stromatolīti. Senākie daudzšūnu organismi izplatītāki kļūst proterozoja ēras beigu posmā – ediakarā.

    Nākošā, paleozoja ēra, ilga 335 miljonus gadu. Laika gaitā Zemes garoza piedzīvoja ievērojamas pārmaiņas. Okeānu un sauszemes platību izvietojums mainījās, kalnu masīviem veidojoties un pakāpeniski izzūdot. Visas šīs pārmaiņas ietekmēja klimatu gan vietējā, gan planētas mērogā. Sākoties paleozoja ērai, jau pastāvēja labi attīstīti daudzšūnu organismi, turklāt kopš kembrija perioda dzīvniekiem attīstījās skelets – čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties fosilijās simtiem miljonu gadu. Tomēr tas ne vienmēr pasargāja no tādiem plēsoņām kā Anomalocaris.

    Daudzveidīgi jūras iemītnieki – gliemji, brahiopodi, koraļļi, sūkļi, vēžskorpioni u.c. ir raksturīgi ordovika un silūra periodam. Galvkājgliemji, kas bija seni mūsdienu kalmāru un astoņkāju radinieki, bija veikli peldētāji. To taisnās vai savītās čaulas bieži atrodamas ordovika un silūra kaļķakmeņos. Liela bija trilobītu daudzveidība. Trilobīti spēja saritināties tādējādi pasargājot viegli ievainojamo vēderpusi plēsoņu uzbrukumu laikā.

    Devona periodā teritorija, kas tagad pazīstama kā mūsu Latvija, atradās tuvu ekvatoram. Devona laika iežos nereti atrodamas brahiopodu un gliemežu fosilijas. Grīdas vitrīnas telpas vidusdaļā atvēlētas devona perioda „pasaules valdniecēm” – zivīm. Lielākā daļa eksponēto paraugu atrasti tepat Latvijā - iežos, kas veidojušies pirms 360-410 miljoniem gadu. Šie ieži ir plaši izplatīti atsegumos upju ielejās un derīgo izrakteņu ieguves vietās gandrīz visā Latvijas teritorijā. Daudz zinātniski vērtīgu atradumu nākuši no Lodes mālu karjera. Ekspozīcijā apskatāmas unikālas bruņuzivju Asterolepis ornata un daivspurzivju Panderichthys fosilijas, no šīs atradnes. No daivspurzivīm devona beigās attīstījās pirmie četrkājainie dzīvnieki – grupa, kurai tagad pieder evolucionāri jaunākie abinieki, rāpuļi, putni un arī mēs – zīdītāji.

    Karbona periodā veidojās apjomīgas akmeņogļu iegulas. Izplatīti bija līdz pat 30 vai 40 metru augsti staipekņu, kosu un paparžveidīgo augu priekšteči. Mitrus apvidus apdzīvoja abinieki. Perma perioda rāpuļi bija pirmie mugurkaulnieki, kuru vairošanās un izplatība nebija atkarīga no ūdens tuvuma. Sugu masveida izmiršana perma perioda beigās ir viena no ievērojamākajām mūsu planētas vēsturē – aptuveni 90% jūras bezmugurkaulnieku sugu izmira īsā laika periodā.

    Mezozoja ēra aizsākas ar triasa periodu, kas ievērojami atšķiras no iepriekšējiem, klimats kļuva sausāks, kas ietekmēja mežu izplatību. Tam raksturīga rāpuļu izplatīšanās uz Zemes. Trīs metrus garais Coelophysis ir viens no triasa dinozauriem. Šis dzīvnieks bija aptuveni trīs metrus garš. Tam līdzās apskatāms zvērrāpuļu pārstāvis – Placerias.

    Mezozoja ēra parasti tiek raksturota kā rāpuļu uzplaukuma laiks, lai gan paralēli tiem attīstījās arī zīdītāji un putni. Juras un krīta periods ir labi pazīstams ar dinozauru lielo daudzveidību. Ne mazāk interesanti ir gliemji – amonīti un belemnīti.

Ekspozīcijā apskatāmi arī juras perioda amonīti no Latvijas dienvidrietumu daļas. Peloneustes ir vienīgais juras perioda rāpulis, kura fosilijas jebkad atrastas Latvijas teritorijā.

    Ragainie dinozauri, piemēram, Triceratops, bija visai daudzveidīgi krīta periodā. Sešus metrus augstais tiranozaurs bija viens no lielākajiem gaļēdājiem Zemes vēsturē. Tas bija bruņots ar daudziem asiem zobiem. Vitrīnā apskatāmi tiranozaura zobu fragmenti. Krīta perioda beigās dažādu apstākļu dēļ daudz sauszemes rāpuļu un dažādu jūras iemītnieku sugas izmira, un, sākoties kainozoja ērai, attīstījās mūsdienās pazīstamās zīdītāju grupas – snuķaiņi, pārnadži, nepārnadži, plēsēji, primāti un daudzi citi. Dinozauru izmiršanu skaidro ar katastrofālām izmaiņām, ko radīja Zemes sadursme ar lielu asteroīdu vai vulkāniskās darbības pastiprināšanos.

    Paleogēnam raksturīga liela gliemju daudzveidība. Siltās jūrās attīstījās jūras eži un mūsdienu tipa koraļļi. Āzijā atrastas milzīgu bezraga degunradžu Indricotherium fosilijas. Šie dzīvnieki bija 6 metru augsti un 9 metrus gari. Neogēnā klimats kļuva vēsāks un siltumu mīlošu augu izplatība samazinājās. Eiropā palmas kļuva par retumu, taču sāka izplatīties ozoli, kļavas, kastaņi un skujkoki. Parādījās aļņi, brieži un mežacūkas. Te mita arī snuķaiņi.

    Kvartārs ievērojami atšķiras no citiem periodiem. Ziemeļu puslodē ir bijuši vairāki apledojumi, kas mijās ar starpledus laikmetiem. Uz dienvidiem no ledāja izveidojās īpatnēja pieledāja fauna, kas apdzīvoja tagad vairs neesošu dabas zonu - tundras stepi. Vieni no lielākajiem dzīvniekiem bija mamuti un matainie degunradži. Tie bija klāti ar garu vilnu, kas tiem palīdzēja saglabāt siltumu skarbajā klimatā. Šo dzīvnieku atliekas ir atrastas arī Latvijas teritorijā. Pēcledus laikmetā Latvijā ir dzīvojuši tauri un sumbri, kuru atliekas atrod jaunākajos kvartāra perioda nogulumos.

 

 

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 
 
 

  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Krājuma kopkatalogs

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta