Augsnes piesārņojums izmaina augsnes īpašības un ķīmisko sastāvu. Tas var nonākt gruntsūdeņos, ieplūst upēs un ezeros.
2021. gadā pabeigta Inčukalna gudrona dīķu sanācija, kur piesārņojuma izplatība augsnē un gruntsūdeņos apdraudēja dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību.
Vairāk nekā 70% augsnes piesārņojošo vielu ir kancerogēnas.
Izplatīta augsnes attīrīšanas metode ir fitorekultivācija – augu izmantošana, lai pārnestu vai sagrautu vielas (metālus, pesticīdus, naftas produktus, sprāgstvielas), kas piesārņo augsni. Šī ir dabai draudzīga un lēta metode.
Kā rodas augsnes piesārņojums?
Augsnes piesārņojuma galvenie avoti ir naftas un to produktu izplūde no cauruļvadiem, neizolētas atkritumu izgāztuves, transportlīdzekļu mazgāšanas un degvielas uzpildes stacijas. Būtisks piesārņojuma avots ir arī lauksaimnieciskā darbība (piemēram, sējumu apstrāde ar pesticīdiem), kā arī dažādu vielu izsēšanās ar nokrišņiem.
Latvijā piesārņotākās vietas ir saistītas ar sadzīves atkritumu izgāztuvēm, degvielas uzpildes stacijām, minerālmēslu noliktavām, avārijas izlijumiem un kokapstrādes cehiem.
Kādas sekas izraisa augsnes piesārņojums?
Negatīvi ietekmē sauszemes augus un dzīvniekus, vietām pilnībā iznīcinot augsnes organismus, tādējādi izmainot barības ķēdi, augsnes auglību un struktūru. Piesārņojums var saglabāties augsnē neierobežoti ilgu laiku. Piesārņojošās vielas var uzņemt gan cilvēki, gan dzīvnieki, patērējot pārtiku un ūdeni.
Ko mēs varam darīt, lai samazinātu augsnes piesārņojumu?
• Nodrošināt savās mājās un darbavietā atkritumu savākšanu un šķirošanu.
• Ziņot par piesārņojumu, izmantojot mobilo lietotni „Vides SOS”.
• Sazināties ar AS „BAO”, ja nepieciešama augsnes attīrīšana, bīstamo atkritumu savākšana un utilizācija.
• Samazināt ķīmiskā mēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā, tā vietā izmantojot kūtsmēslus.
