 |
Latvijas Dabas muzeja krājuma pirmsākumus veido ievērojamā
kolekcionāra Nikolaja Himzeļa (1729-1764) dabas priekšmetu
kolekcijas, no kurām saglabājušies ap 600 minerālu
paraugu, kokšņu kolekcija (Attēls
Nr.1), vairākas bruņurupuču bruņas, neliela ragu un kaulu kolekcija. |
Attēls
Nr.1 Minerāli no N. Himzeļa kolekcijas
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
|
Ļoti vērtīgs mantojums no Rīgas Dabaspētnieku biedrības ( 1845.- 1939.) ir bagātās dabaszinātniskās kolekcijas ar vākumiem no Latvijas un visas pasaules: |
|
| « |
Putnu izbāžņi; (Attēls
Nr.2) Unikāla ir Teodora Lorenca aberatīvo (sugai netipiska pazīme) vistveidīgo putnu kolekcija, veidota 19.gs. beigās Krievijā; |
| « |
E.F.Štolla putnu olas , vāktas 20.gs sākumā.; |
| « |
Zīdītājdzīvnieku izbāžņi; |
| « |
Tropisko jūru gliemežvāki, |
| « |
Fosilijas, ieži un minerāli, |
| « |
Herbāriji (Attēls
Nr.3)
|
| « |
H. Karlaila tauriņi, K.Mīteļa vaboles un daudzas citas kolekcijas. |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.2 Aberatīvie putni
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.3 Pirmā latviešu botāniķa Jāņa Ilstera(1851.- 1889.) herbārijs.
Divputekšņu grīslis Carex diandra , ievākts 1887.gada 8.jūnijā
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
Nozīmīgas ir bijušā Skolu muzeja daudzveidīgās dabaszinātniskās
kolekcijas, kā arī ģeoloģijas institūta ģeoloģiskās un paleontoloģiskās kolekcijas. |
|
|
Botāniskajā krājumā ir vairāk nekā 31 000 vienību.
Katru gadu tiek papildināts Latvijas sistemātiskais augu herbārijs
(Attēls
Nr.4), pakāpeniski radot pilnīgu kolekciju. No 1988.gada tiek vākts un regulāri pilnveidots
Latvijas sēņu herbārijs (Attēls
Nr.5, 6). Nozīmīga ir nesen izveidotā
Latvijas sūnu kolekcija (Attēls
Nr.7). Uzsākta mieturaļģu herbārija vākšana.
Šīs botāniskās kolekcijas nav domātas eksponēšanai, bet gan zinātniskiem mērķiem. |
|
 |
 |
Attēls
Nr.4 Latvijā bieži sastopamā Eiropas saulpurene
Trollius europaeus
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.6 Šveinica filcene
Phaeolus schweinitzii piepe, kura atrodama pie vecu priežu pamatnēm.
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.5 Latvijā aizsargājama sēne svītrainā zemeszvaigzne
Geastrum striatum
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.7 Viena no lielākajām aknu sūnām
Marchantia polymorpha
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
Ģeoloģiskajā krājumā plaša ir Latvijas nogulumiežu kolekcija. Neatkārtojamas ir Aizkaukāza un Kolas pussalas iežu un minerālu kolekcijas, kuru ievākšanā piedalījušies ģeoloģijas pulciņa dalībnieki. Arvien tiek papildinātas Baltijas dzintara
(Attēls
Nr.8) un ahātu kolekcijas. Vērtīgākais pēdējā laika dāvinājums - luminiscējošo minerālu kolekcija. |
|
 |
Attēls
Nr.8 Baltijas dzintars
Foto: V. Kleins |
|
|
|
Paleontoloģisko krājumu veido seno dzīvnieku un augu fosīlijas no Latvijas un blakus esošajām teritorijām
(Attēls
Nr.10). Tajā ir gan 2 miljardus gadus vecas aļģu fosīlijas, gan salīdzinoši jauni vairāk nekā 10 000 gadus seni mamutu un citu kvartāra perioda dzīvnieku
kauli (Attēls
Nr.10a). Liela vērtība ir daudzveidīgajām devona perioda zivju fosīliju kolekcijām
(Attēls
Nr.11, 12). Īpaši nozīmīgi ir senāko četrkājaino dzīvnieku atlieku atradumi Kurzemē
(Attēls
Nr.13)
un 1970-to gadu sākumā Lodes mālu karjerā iegūtie pilnībā saglabājušies bruņuzivju
(Attēls
Nr.14) un daivspurzivju skeleti.
Jau ceturto gadu sekmīgi notiek devona zivju materiāla ievākšana Krievijā pie Oņegas ezera
(Attēls
Nr.15, 16).
|
|
|
|
Attēls
Nr.10 Amonīti ievākti Latvijas juras perioda nogulumos.
Foto: H. Birznieks
|
Attēls
Nr.10a Mamuta dzeroklis
Foto: H. Birznieks
|
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.11 Bruņuzivju
un daivspurzivju fosīlijas Latvijas devona perioda smilšakmeņos
Foto: I. Zupiņš |
Attēls
Nr.12
Fosīliju ievākšanas ekspedīcija
Kurzemē.
Foto: E. Lukševics |
|
|
 |
Attēls
Nr.13 Senā
četrkājainā Ventastega curonica apakšžoklis
Foto: I. Zupiņš |
|
|
 |
Attēls
Nr.14 Bruņuzivis
Asterolepis ornata no Lodes mālu karjera
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.15 Devona
perioda iežu atsegumi Krievijā pie Oņegas ezera
Foto: I. Zupiņš |
|
|
 |
Attēls
Nr.16
Atseguma attīrīšana
Foto: O. Rodina |
|
|
|
Entomoloģiskais krājums.
Sugu bagātības ziņā plašs - 63 000 vienības. Lielākā - Latvijas tauriņu kolekcija, kurā sugu skaits sasniedz 2 tūkstošus
(Attēls
Nr.17). Savdabīgas un krāšņas ir dažādu vaboļu kolekcijas: koksngrauži
(Attēls
Nr.18), spīdvaboles, skrejvaboles
(Attēls
Nr.19a) mīkstspārņi (Attēls
Nr.19). Nozīmīga vieta atvēlēta ķērpjutu, skudru
(Attēls
Nr.20) un ziedmušu (Attēls
Nr.21) kolekcijām.
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.17 Sfingi
Sphingidae no Latvijas tauriņu kolekcijas
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.18 Koksngraužus Cerambycidae garo taustekļu dēļ sauc arī par ūsaiņiem
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.19 Krāšņās skejvaboes
Carabidae
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.19a Krāšņās skejvaboes Carabidae
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.20 Skudru Formicidae vairoties spējīgajiem īpatņiem pirms pārošanās laika izaug spārni, bet vairoties nespējīgās darba skudras visu mūžu pavada bez spārniem.
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.21 Daudzas ziedmušu Syrphidae sugas atgādina lapsenes. Kolekcija ievākta 20.gs. 30-tajos gados.
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
Zooloģiskais
krājums ir interesants un daudzveidīgs, tā skaitliskais apjoms ir 27 000 vienību. Latvijas putnu kolekcijā ietilpst gandrīz visas Latvijā sastopamās putnu sugas. Kolekcija tiek
pilnveidota (Attēls
Nr.22, 23, 24). Daudzi svešzemju putni un zīdītājdzīvnieki muzejā nonākuši no Rīgas Zooloģiskā dārza
(Attēls
Nr.25). Sadarbībā ar Magadanas apgabala muzeju, tapusi Tālo Austrumu putnu izbāžņu kolekcija
(Attēls
Nr.26).
Pēdējos gados ievērojami papildinātas gan svešzemju, gan Latvijas gliemežvāku
kolekcijas (Attēls
Nr.27). Tās tiek gan vāktas, gan pirktas, gan dāvinātas.
2000.gadā muzejs saņēma ļoti vērtīgu dāvinājumu - bruņurupuču
kolekciju (Attēls
Nr.28).
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.22 Zivju dzenīši
Alcedo atthis, preparators V.Roze
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.23 Ķīvīte
Vanellus vanellus, preparators V.Roze
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.24 Sloka Scolopax rusticola, preparators V.Roze
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.25 Sekretārputns Sagittarius
serpentarius, gājis bojā Rīgas Zooloģiskajā dārzā,
preparators V.Rēders.
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
 |
Attēls
Nr.26 Jaunas putnu sugas no Ohotskas jūras, preparators V.Roze
Foto: H. Birznieks |
Attēls
Nr.27 Daži eksemplāri no daudzveidīgās konhīliju kolekcijas
Foto: H. Birznieks |
|
|
 |
Attēls
Nr.28 Bruņurupuči
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
Tā kā Latvija ir pievienojusies konvencijai Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, muzejs no Rīgas un Latgales muitu reģionālajām iestādēm saņem konfiscētos dabas priekšmetus - koraļļus, gliemjus, krokodilu izbāžņus, krokodilādas un čūskādas izstrādājumus
u.c. (Attēls
Nr.29).
|
|
 |
Attēls
Nr.29 No
muitas saņemtie cietie rifu
veidotājkoraļļi.
Foto: H. Birznieks |
|
|
|
Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība pieaug un arvien aktuālāka kļūst to ilglaicīga saglabāšana.
Uzsākta muzeja kolekciju elektroniskas datu bāzes veidošana. Lai gan ievadīto vienību skaits pagaidām vēl ir neliels, priekšstatu par Latvijas Dabas muzeja krājumu jau var gūt, ieskatoties mājas lapā
http://www.imuzejs.lv
|
|
Krājuma
Fotoalbums |
|
|