Jūs atrodatiesKorallis Halysites

Korallis Halysites


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend
Koraļu kolonija
Korallis Halysites

Korallis Halysites

Ķēžu korallis

 

Tips: dzeļšūņi

Klase: koraļļi

Apakšklase: tabulātu (Tabulata)

Ģints: Halysites

Vieta: Latvija

Laiks: silūra periods, pirms 444 – 416 miljoniem gadu

 

Dzeļšūņi ir visvienkāršākie īstie daudzšūņi, kuru šūnas veido audus. Tie mēdz būt vienpatņa vai koloniāli ūdens dzīvnieki. Katram atsevišķam koraļļu polipam ķermenis ir līdzīgs maisam, kas vienlaicīgi ir liels dobums un kuņģis ar vienu (mutes) atveri un dobiem taustekļiem ap to. Uz taustekļiem atrodas dzeļkapsulas – nematocistas, kuras briesmu gadījumā izšauj mazas „harpūniņas”.

 

Tabulātu koraļļi dzīvojuši paleozoja ēras tropiskajās jūrās un pilnībā izmira perma-triasa Lielās izmiršanas laikā. Tabulātu koraļļu kolonijas sastāv no ļoti sīkiem koralītiem. Tās kā seno koraļļu rifu masīvu būvētāju kolonijas mēdza būt gan krūmu, gan ķēdīšu, gan masīvas formas. Fosīlā veidā bieži saglabājas seno koraļļu kalcīta skelets.

 

Ķēžu koraļļi veidoja cauruļveida koloniju no ovālām caurulītēm – koralītiem, kas saauguši kopā ar šaurajām sānu virsmām, veidojot vienrindas ķēdītes. Koralītu ķēdes labi redzamas šķērsgriezumā. Katra koralīta caurulīte satur no 10 līdz 14 šķērssieniņas – septas, kuru malas savukārt nosētas ar dzelkņiem.

 

Interesants fakts

 

Koraļļu kolonijas uzbūve ir ļoti vienkārša, bet tai ir viena liela priekšrocība – kolonija ir „mūžīga”. Vienīgais koraļļu trūkums – tie ir ļoti jūtīgi pret temperatūras, sāļuma un apgaismojuma izmaiņām, kas var izrasīt visas kolonijas bojāeju.

 

Paleontoloģiskās kolekcijas

 

Latvijas Dabas muzejā glabājas daudzveidīgas paleontoloģiskās kolekcijas, kas pārstāv seno dzīvnieku, augu un citu organismu grupas. Muzeja krājums ilgstoši tiek papildināts ar jauniem atradumiem un dāvinājumiem, kas ir nozīmīgs ieguldījums seno organismu izpētē un saglabāšanā.

 

Kolekciju veidošanas pirmsākumi iesniedzas 19. gadsimta sākumā un saistās ar Dabas muzeja dibināšanas laiku 1845. gadā. Paleontoloģiskais krājums lielākoties ataino seno paleozoja un mezozoja ēru silto tropisko jūru iemītnieku daudzveidību. Pārstāvētas daudzas gan Latvijas, gan svešzemju seno ģeoloģisko periodu dzīvnieku un augu sugas. Eksponātu saglabātības pakāpe mēdz būt diezgan atšķirīga – no veseliem dzīvnieku skeletiem līdz atsevišķiem to fragmentiem.

 

Seno organismu atliekas jeb fosīlijas sniedz ieskatu senās izzudušās pasaules dzīvības formu daudzveidībā un dod iespēju pētīt tās atšķirību vai līdzību ar mūsdienu organismiem. Fosīlijās parasti saglabājas tikai cietās organismu daļas, tāpēc mēs nevaram uzzināt par senajām būtnēm visu pilnībā, tomēr paleontoloģiskie pētījumi dod plašu ieskatu seno organismu uzbūvē un dzīvesveidā.

 

Vārdu „paleontoloģija” piedāvājis 1822. gadā franču zoologs, Ž. Kivjē skolnieks Dekrojē de Blenvils (d’Blainville), ko darinājis no grieķu vārda παλαιος (salikteņa daļa ar nozīmi „sens”), ον, οντος („būtne”) un λογος, („mācība”).

 

 

Atbildi uz Viens gads muzeja krājumā janvāra mēneša jautājumiem un laimē iespēju doties ekskursijā pa Latvijas Dabas muzeja krājuma glabātavām. Vairāk informācijas mājas lapas sadaļā Aktualitātes.

 

Teksts: L. Lukševiča

Foto: LDM arhīvs

Rekonstrukcija: I. Lapiņa

 

© 2012 Latvijas Dabas muzejs

Informatīvā materiāla, fotogrāfiju un rekonstrukciju pavairošana, pārpublicēšana vai citēšana komerciālos nolūkos bez autora piekrišanas ir aizliegta.

 

 

Krājuma priekšmeta (OBJEKTA) diena : 
17.01.2012

Citi raksti par krājumu

Seko mums:

Kalendārs

«  
  »
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Imagemenu4

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta