Jūs atrodatiesJūras ezis

Jūras ezis


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend
Jūras ezis rekonstrukcija
Jūras eža fosīlija
Jūras eža adatas

Jūras ezis

Skelets – bruņas

 

Tips: adatādaiņi

Klase: jūras ežu (Echinoidea)

Vieta: Vācija

Laiks: juras periods, pirms 160 miljoniem gadu

 

Adatādaiņi ir tipiski jūras iemītnieki ar iekšēju kalcija karbonāta skeletu. Dzīves laikā tas ir pārklāts ar ādu, bet skeletu veido vairākas plātnītes, kas sastāv no kalcīta monokristāliem. Mūsdienās bez jūras ežiem šajā grupā ietilpst arī jūras zvaigznes, jūras lilijas, čūskastes – ofiūrijas, jūras gurķi – holotūrijas. Visus šos dzīvniekus raksturo viena kopīga pazīme – radiāla piecstaru simetrija.

 

Garā ģeoloģiskā vēsture atspoguļo jūras ežu skeletu attīstību. Paši senākie skeleti sastāvēja no daudzām plāksnītēm, kas savstarpēji pārklājās kā dakstiņi. Šie skeleti fosīlijās atrodami tikai kā atsevišķas plāksnītes. Ar laiku skeleti kļuva blīvāki un izturīgāki, bet plātnītes saauga ar sāniem un veidoja veselu skeletu, kas labi saglabājas fosīlā veidā.

 

Nosaukums liecina, ka šiem dzīvniekiem jābūt kādai līdzībai ar tāda paša nosaukuma pazīstamiem sauszemes zīdītājiem. Šī līdzība slēpjas adatās, kuras dažādu sugu jūras ežiem stipri atšķiras pēc formas un garuma. Jūras ežu adatas stiprinās pie apaļiem pauguriņiem skeletā un izvietojas 5 regulāros laukos bruņu virspusē.

 

Bruņu apakšējā daļā atrodas mutes atvere un lauks ap to – peristoms, kuru veido 5 plāksnītes. Mutē ir t.s. Aristoteļa lukturis, kurš sastāv no 5 asiem zobiem un 35 skeleta plāksnītēm, kuras savukārt darbina 16 muskuļi. Zobi, līdzīgi kā bebriem, aug visu mūžu. Pretējā – augšējā bruņu pusē – atrodas periprokts – lauks ap anālo atveri ar raksturīgo piecstaru simetriju. Tas sastāv no 5 acu plāksnītēm un 5 dzimumplāksnītēm. Augšējā daļā atrodas vēl viena – madreporu plāksnīte, caur kuru kā caur sietiņu ūdens ieplūst iekšējā vertikālā kanālā un tālāk piecu kanālu sistēmā, kas pievada ūdeni īpatnējai ambulakrālajai sistēmai – tā nodrošina jūras eža kustības.

 

 

Interesants fakts

Jūras ezis staigāšanai un barības vākšanai izmanto ambulakrālo (gr. – ambulacrum – staigāšana) sistēmu. Tā sastāv no 5 radiāliem kanāliem ar ambulakrālām kājiņām – pedicelārijām, kas darbojas pēc pneimatisko celtņu sistēmas – ūdeni pievadot, kājiņas izstiepjas, novadot – saraujas. Kājiņu galos vēl papildus atrodas mazi piesūceknīši

 

Paleontoloģiskās kolekcijas

 

Latvijas Dabas muzejā glabājas daudzveidīgas paleontoloģiskās kolekcijas, kas pārstāv seno dzīvnieku, augu un citu organismu grupas. Muzeja krājums ilgstoši tiek papildināts ar jauniem atradumiem un dāvinājumiem, kas ir nozīmīgs ieguldījums seno organismu izpētē un saglabāšanā.

 

Kolekciju veidošanas pirmsākumi iesniedzas 19. gadsimta sākumā un saistās ar Dabas muzeja dibināšanas laiku 1845. gadā. Paleontoloģiskais krājums lielākoties ataino seno paleozoja un mezozoja ēru silto tropisko jūru iemītnieku daudzveidību. Pārstāvētas daudzas gan Latvijas, gan svešzemju seno ģeoloģisko periodu dzīvnieku un augu sugas. Eksponātu saglabātības pakāpe mēdz būt diezgan atšķirīga – no veseliem dzīvnieku skeletiem līdz atsevišķiem to fragmentiem.

 

Seno organismu atliekas jeb fosīlijas sniedz ieskatu senās izzudušās pasaules dzīvības formu daudzveidībā un dod iespēju pētīt tās atšķirību vai līdzību ar mūsdienu organismiem. Fosīlijās parasti saglabājas tikai cietās organismu daļas, tāpēc mēs nevaram uzzināt par senajām būtnēm visu pilnībā, tomēr paleontoloģiskie pētījumi dod plašu ieskatu seno organismu uzbūvē un dzīvesveidā.

 

Vārdu „paleontoloģija” piedāvājis 1822. gadā franču zoologs, Ž. Kivjē skolnieks Dekrojē de Blenvils (d’Blainville), ko darinājis no grieķu vārda παλαιος (salikteņa daļa ar nozīmi „sens”), ον, οντος („būtne”) un λογος, („mācība”).

 

 

Atbildi uz Viens gads muzeja krājumā janvāra mēneša jautājumiem un laimē iespēju doties ekskursijā pa Latvijas Dabas muzeja krājuma glabātavām. Vairāk informācijas mājas lapas sadaļā Aktualitātes.

 

Teksts: L. Lukševiča

Foto: LDM arhīvs

Rekonstrukcija: I. Lapiņa

 

© 2012 Latvijas Dabas muzejs

Informatīvā materiāla, fotogrāfiju un rekonstrukciju pavairošana, pārpublicēšana vai citēšana komerciālos nolūkos bez autora piekrišanas ir aizliegta.

 

 

Krājuma priekšmeta (OBJEKTA) diena : 
12.01.2012

Citi raksti par krājumu

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Imagemenu4

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta