Jūs atrodatiesČetrstarkorallis

Četrstarkorallis


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend
Koraļa Rugosa rekonstrukcija
Koraļa Rugosa fosīlija

Četrstarkorallis

 

Vienpatņa korallis

 

Tips: dzeļšūņi

Klase: koraļļi

Apakšklase: četrstarkoraļļi (Rugosa)

Vieta: Latvija

Laiks: silūra periods, pirms 444 – 416 miljoniem gadu

 

Daudzas fosīlijas liecina, ka senie koraļļi vairojās tāpat kā mūsdienu koraļļi – pumpurojoties vai mātes polipam pašam sadaloties sekcijās jeb pumpuros. Daudziem četrstarkoraļļiem raksturīga arī perifēriskā malas vairošanās, kad pie koralīta sieniņām rodas jauni pumpuri un turpina aug tā sānos. Iespējams, tāpat kā mūsdienās, arī senatnē notika koraļļu vairošanās dzimumu ceļā: pēc šķilšanās no olas koraļļa polips kāpura stadijā kādu laiku dreifē, līdz nosēžas uz grunts un dod sākumu jaunai kolonijai.

 

Vienpatņa koraļļa nosaukums jau liecina par tā būtisku īpašību: atšķirībā no koloniālajiem koraļļiem, tā skeletu veido viens, parasti konusa formas, koralīts ar daudzām garenass virziena septām. Pats polips dzīvoja savas mājiņas augšējā „stāvā”. Dzīves sākumā tas cementējās pie cietas grunts, tāpēc koraļļa apakšējā daļa ir vairāk vai mazāk izliekta, veidojot izliekta raga formu. Šādu četrstarkoraļļu garums varēja sasniegt vairāk nekā 60 centimetrus. Uz mīkstām un dūņainām gruntīm dzīvojušas sugas ar īsu un platu koralītu. Vienpatņa koraļļi dzīvojuši paleozoja ēras tropiskajās jūrās un, tāpat kā tabulāti, pilnībā izmiruši perma-triasa Lielās izmiršanas laikā.

 

Ārējā četrstarkoraļļu sānu sieniņa – epiteka – ir klāta ar dažāda biezuma koncentriskām krokām un grumbām (no lat. rugosus – krunkains), kas atspoguļo „dzīres” un badošanās periodus. Dažiem vienpatņa koraļļiem bija vāciņi, ko varēja aizvērt briesmu gadījumos un tā aizsargāt savu mīksto ķermeni.

 

Interesants fakts

 

Dendrohronoloģija nodarbojas ar koku gadu gredzenu skaitīšanu. Uz līdzīgiem principiem balstās arī viena no paleontoloģiskām metodēm, ar kuras palīdzību ir iespējams saskaitīt vienpatņa koraļļu epitekas augšanas līnijas, grumbas un gredzenus. Tie savukārt atbilst diennakšu, mēnešu un gadu skaitam koraļļa dzīves laikā. Pēc četrstarkoraļļu epitekas līnijām tika noskaidrots viena gada dienu skaits dažādu seno periodu laikā. Veicot aprēķinus, izrādās, ka, piemēram, kembrija perioda vienā gadā bijušas nevis 365 dienas, bet 420 dienas.

 

 

Lasiet vēl par senajiem koraļļiem: 17. janvāris un 18. janvāris

 

Paleontoloģiskās kolekcijas

 

Latvijas Dabas muzejā glabājas daudzveidīgas paleontoloģiskās kolekcijas, kas pārstāv seno dzīvnieku, augu un citu organismu grupas. Muzeja krājums ilgstoši tiek papildināts ar jauniem atradumiem un dāvinājumiem, kas ir nozīmīgs ieguldījums seno organismu izpētē un saglabāšanā.

 

Kolekciju veidošanas pirmsākumi iesniedzas 19. gadsimta sākumā un saistās ar Dabas muzeja dibināšanas laiku 1845. gadā. Paleontoloģiskais krājums lielākoties ataino seno paleozoja un mezozoja ēru silto tropisko jūru iemītnieku daudzveidību. Pārstāvētas daudzas gan Latvijas, gan svešzemju seno ģeoloģisko periodu dzīvnieku un augu sugas. Eksponātu saglabātības pakāpe mēdz būt diezgan atšķirīga – no veseliem dzīvnieku skeletiem līdz atsevišķiem to fragmentiem.

 

Seno organismu atliekas jeb fosīlijas sniedz ieskatu senās izzudušās pasaules dzīvības formu daudzveidībā un dod iespēju pētīt tās atšķirību vai līdzību ar mūsdienu organismiem. Fosīlijās parasti saglabājas tikai cietās organismu daļas, tāpēc mēs nevaram uzzināt par senajām būtnēm visu pilnībā, tomēr paleontoloģiskie pētījumi dod plašu ieskatu seno organismu uzbūvē un dzīvesveidā.

 

Vārdu „paleontoloģija” piedāvājis 1822. gadā franču zoologs, Ž. Kivjē skolnieks Dekrojē de Blenvils (d’Blainville), ko darinājis no grieķu vārda παλαιος (salikteņa daļa ar nozīmi „sens”), ον, οντος („būtne”) un λογος, („mācība”).

 

 

Atbildi uz Viens gads muzeja krājumā janvāra mēneša jautājumiem un laimē iespēju doties ekskursijā pa Latvijas Dabas muzeja krājuma glabātavām. Vairāk informācijas mājas lapas sadaļā Aktualitātes.

 

Teksts: L. Lukševiča

Foto: LDM arhīvs

Rekonstrukcija: I. Lapiņa

 

© 2012 Latvijas Dabas muzejs

Informatīvā materiāla, fotogrāfiju un rekonstrukciju pavairošana, pārpublicēšana vai citēšana komerciālos nolūkos bez autora piekrišanas ir aizliegta.

 

 

Krājuma priekšmeta (OBJEKTA) diena : 
19.01.2012

Citi raksti par krājumu

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 
 

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Imagemenu4

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta