Jūs atrodatiesGada dzīvnieks 2015 meža cūka Sus scrofa

Gada dzīvnieks 2015 meža cūka Sus scrofa


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend
MEža cūka, foto - V. Vītola

Meža cūka Sus scrofa

Dzimta: cūkas Suidae

Kārta: pārnadži Artiodactyla

Klase: zīdītāji Mammalia

Tips: hordaiņi Chordata

Ārējās pazīmes
Meža cūka ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis. Tās ķermeņa garums var sasniegt 210 cm, skausta augstums 120 cm, bet svars 200 kg. Ir nomedītas pat 300 kg smagas mežacūkas.
Dzīvniekam ir masīvs ķermenis, īss kakls, gara galva un purns. Ķermenis sāniski nedaudz saplacināts. Tā priekšējā daļa manāmi masīvāka par aizmugurējo. Purna gals muskuļains un kustīgs, ar diskveidīgu „spoguli”. Ilkņi spēcīgi attīstīti, žoklim kustoties, tie slīpējas viens gar otru un uzasinās. Apakšējie ilkņi var sasniegt 20 – 30 cm garumu.
Ķermeni klāj sari, ziemā izaug arī pavilna. Apmatojuma krāsa mežacūkām ir ļoti daudzveidīga: no gaiši dzeltenbrūnas līdz gandrīz melnai. Mazuļi piedzimst iedzelteni pelēcīgi, ar tumšām gareniskām svītrām.

Meža cūkas pēda (foto – D.Meiere)

Dzīvesveids
Aktīva galvenokārt pievakarēs, reizēm arī naktīs un agri no rīta.  Meža cūka ir visēdāja, bet 90 % to barības ir augi. Ēd dažādu augu, arī lauksaimniecības kultūru virszemes daļas, sēklas, saknes, sliekas, kukaiņus un to kūniņas, gliemjus, sīkus zīdītājus un kritušus dzīvniekus.  Dzīvo baros mātes ģimenēs. Pēc atdalīšanās no mātes ģimenes jaunie dzīvnieki veido dažāda lieluma grupas. Pieaugušie tēviņi dzīvo pa vienam. Orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību, redze attīstīta slikti. Māte aktīvi aizstāv savus sivēnus, un, tāpat kā ievainoti dzīvnieki, ir bīstama pat cilvēkam.

Vairošanās
Meža cūkām riests sākas novembra otrajā pusē un ilgst apmēram mēnesi. Riesta barā ir vairāki kuiļi, starp kuriem notiek riesta cīņas.
Mazuļi dzimst no marta beigām līdz maijam, visbiežāk aprīlī. Parasti metienā ir 5 – 7 sivēni.
Meža cūkas dzīves ilgums ir 10 – 12 gadi, bet ir zināmi arī 27 gadus veci dzīvnieki.

Dzīves vieta
Meža cūka spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem. Apdzīvo gan lielus mežus, gan lauksaimniecības zemju ietvertus mežu pudurus. Vasarā apdzīvo lielāku teritoriju, bet ziemā – mazāku. Savā teritorijā veido migas, visbiežāk egļu paaugā vai priežu jaunaudzē. Mātes guļ kopā ar sivēniem, bet kuiļi – pa vienam. Bagātīgās barošanās vietās – zem ozoliem ozolzīļu ražas gados, kartupeļu laukos un labības tīrumos, kā arī pie barotavām novērojama meža cūku koncentrācija no lielākas apkārtnes.

Pazīmes dabā
Dabā biežāk ir redzamas nevis pati meža cūka, bet tās darbības pēdas.
Pieaugušas meža cūkas pēdu nospiedumos vienmēr ir redzami uz sāniem izvirzīto pakaļējo, mazāk attīstīto pirkstu nospiedumi. Pieaugušu tēviņu pēdu nospiedumi visbiežāk ir 20 cm gari un 18 cm plati (mērot starp malējiem pirkstiem), mātīšu – vidēji 14 cm gari un 11 cm plati.
Meža cūku barošanās vietās redzami dzīvnieku atstātie rakumi – 5 – 20 cm dziļumā izārdīta augsnes virskārta.
Ekskrementi atrodami visdažādākajās vietās. To izmērs ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma, bet forma un konsistence – no barības. Rudenī un ziemā tie ir nelielu plācenīšu formā, pavasarī un vasarā vairāk izplūduši.
Reizēm var redzēt meža cūku „dubļu vannas” vietās, kur tās vārtījušas, lai paglābtos no karstuma, kukaiņiem vai veicinātu apmatojuma maiņu.

Meža cūkas „dubļu vanna” (foto –  L.Grīnberga)

Izplatība un sastopamība

Meža cūka sastopama visur – kā savvaļas forma vai savvaļā pārgājušas mājas cūkas tā sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Meža cūkas dabiskais areāls ietver Eirāziju, Āfrikas ziemeļus, Malajas arhipelāgu. Vēl citur meža cūkas introducētas medību nolūkos. Meža cūka savvaļā vairs nav sastopama Dānijā (pēdējā meža cūka nošauta 19. gs.), Norvēģijā, Īrijā, Ēģiptē. Bija izzudusi un pēc tam reintroducēta Lielbritānijā (kur izmira 13. gs. sākumā) un Zviedrijā.
Latvijas teritorijā mežacūka parādījās vairāk nekā pirms 9 000 gadu. Arheoloģiskajos izrakumos atrastie kauli liecina, ka meža cūkas bijušas sastopamas un medītas jau akmens laikmetā. Cilvēki izmantoja gaļu, ādu, no zobiem gatavoja piekariņus. 17. gadsimtā meža cūku skaits strauji saruka, un ap 1900. gadu tā Latvijā vairs nedzīvoja. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās Latvijā sastopamās meža cūkas ir cēlušās no Zlēku un Tārgales muižā izlaistajiem dzīvniekiem, kuri ievesti no Polijas 1911.  gadā. Meža cūku skaits strauji palielinājās 20. gadsimta otrajā pusē.

Meža cūka un mājas cūka
Meža cūka ir mājas cūkas priekštece. Zinātnieku vidū ir vairākas versijas par to, kad un kur notikusi meža cūkas domestikācija.

Āfrikas cūku mēris
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti lipīga, neārstējama vīrusu infekcijas slimība cūkām. Slimībai raksturīgi asiņojumi uz ādas un iekšējos orgānos. No saslimušajiem dzīvniekiem 85 – 100 % iet bojā.
Pamanot slimas vai beigtas mežacūkas, jāziņo tuvākajam veterinārārstam, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) vai Valsts meža dienestam. Lai slimību neizplatītu, mežacūku gaļu un iekšas nedrīkst pārvietot ārpus karantīnas zonas. Slimības skartajās teritorijās nomedīto mežacūku iekšējos orgānus nedrīkst atstāt mežā, tie vai nu rūpīgi jāiznīcina, vai jānogādā Pārtikas un veterinārā dienesta norādītajās vietās iznīcināšanai. Latvijā Āfrikas cūku mēris pirmoreiz konstatēts 2014. gada jūnijā Baltkrievijas pierobežā. Līdz 2014. gada decembra beigām Latvijā konstatētas 210 ar ĀCM slimas meža cūkas 13 novados.
Ar Āfrikas cūku mēri slimo tikai mājas un meža cūkas. Cilvēki ar šo slimību neslimo.

Aktuālā informācija par ĀCM Latvijā http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infe...

ĀCM izplatības interaktīvā karte http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infe...

Informācija par PVD 20.11.2015. aizsāktajiem ĀCM ierobežošanas pasākumiem, nomedījot sieviešu kārtas meža cūkas http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infe...

Informācijas avoti:

J.Baumanis, J.Ozoliņš, L.Dombrovska (redkolēģija), 2014. Medības Latvijā. Izd. „Lauku avīze”.
E.Tauriņš, 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, „Zvaigzne”.

Rīgas Zooloģiskais dārzs - www.rigazoo.lv/
Pārtikas un veterinārais dienests - http://www.pvd.gov.lv/lat
Valsts meža dienests - http://www.vmd.gov.lv/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Me%C5%BEa_c%C5%ABka#mediaviewer/File:Sus_sc...

Latvijas Dabas muzejā no 2015. gada 4. novembra līdz 2016. gada 1. maijam skatāma fotoizstāde "Meža cūka - īsta cūka!". Vairāk informācijas šeit http://www.dabasmuzejs.gov.lv/aktualitates/fotoizst-de-me-c-sta-c

Meža cūka par gada dzīvnieku 2015. gadā izvēlēta arī kaimiņzemē Igaunijā. Arī Tallinas Dabas muzejs apmeklētājiem piedāvā uzzināt  vairāk par šiem dzīvniekiem. http://www.loodusmuuseum.ee/en/wild-boar-real-pig

Muzeja aktivitātes meža cūkas gadā

Gada dzīvnieks 2015 paziņošana

Ģimenes diena "Gada dzīvnieks - 2015"

Fotokonkurss "Meža cūka - īsta cūka!"

Fotoizstāde "Meža cūka - īsta cūka!"

 

 

 

Iezīmes

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Imagemenu4

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta