Jūs atrodatiesGada dzīvnieks 2013 Eiropas purva bruņrupucis Emys orbicularis

Gada dzīvnieks 2013 Eiropas purva bruņrupucis Emys orbicularis


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend
Purva bruņrupucis

Eiropas purva bruņrupucis Emys orbicularis

Dzimta: purva bruņrupucis Emydidae

Kārta: bruņrupuči Testudines, seu Chelonia

Klase: rāpuļi Reptilia

Tips: hordaiņi Chordata

Ārējās pazīmes

Muguras bruņas (karapakss) olīvbrūnas, brūngani pelēkas vai melnas, ar dzelteniem punktiņiem vai svītriņām, vēdera bruņas (plastrons) gaiši brūnas. Aste, kājas un kakls ar dzelteniem plankumiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem peldplēves. Aste diezgan gara: tēviņiem līdz 2/3 karapaksa garuma, mātītēm līdz 1/2. Kopējais ķermeņa garums (kopā ar asti) līdz 32 cm, kaut parasti ir daudz mazāks.

Muguras bruņas. Foto - LDM arhīvs

Dzīvesvieta

Eiropas purva bruņrupuči ir sastopami dabiskos un mākslīgi izveidotos dīķos, nelielos ezeros, lielu ezeru līčos, pārpurvotos ezeros, t.i., saulainās ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni vai lēnu straumi, dūņainu dibenu, bagātu augāju ūdenī un piekrastē.

Bruņrupucis ir aukstasiņu dzīvnieks, un tā ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras, tādēļ Latvijas klimatā purva bruņrupučiem īpaši svarīgas ir “saules vannas”. Purva bruņurupuča dzīves vietās vēlamas ērtas sildīšanās vietas: kritušu koku stumbri, zāles ciņi utt.

Barība

Eiropas purva bruņrupucis barojas gan ūdenī, gan uz sauszemes.

Ūdenī tas medī gliemežus, odu un maksteņu kāpurus, ūdensvaboles un to kāpurus, spāru kāpurus, bezmugurkaulniekus, kā arī kurkuļus, tritonus un to kāpurus, vardes, zivis. Uz sauszemes – vaboles, sienāžus, sliekas, mitrenes, gliemežus. Tiek apēsti arī beigti ūdensputnu mazuļi, ūdensputni un zivis.

Dzīvesveids

Vasarā Eiropas purva bruņrupucis  ir aktīvs gan dienā, gan naktī.

Labi peld un nirst, ūdenī pārvietojas ātri, spēj ilgi uzturēties zem ūdens. Bieži izrāpo krastā, lai gan pa sauszemi pārvietojas ne tik veikli kā ūdenī. Piekrastē tas sildās saulē, stundām ilgi nekustīgi guļot. Bruņrupucis ir aukstasiņu dzīvnieks, un tā ķermeņa temperatūra mainās, mainoties apkārtējās vides temperatūrai. 

Eiropas purva bruņrupucis ir ļoti piesardzīgs.

Krastā sildoties un sajūtot briesmas, tas metas ūdenī, nirst un slēpjas zem ūdens augiem. Briesmas sajūt 15 – 20 metru attālumā. Eiropas purva bruņurupucis ievelk galvu, kājas un asti zem bruņām, tad, ja nav iespējas noslēpties ūdenī.

Aktīvs ir no aprīļa līdz oktobra sākumam vai vidum.

Latvijā Eiropas purvu bruņrupuča aktīvais periods ir īsāks, nekā dienvidos. Tāpēc bruņrupuči aug un attīstās lēnāk, un tiem ir grūtāk uzkrāt nepieciešamo ķermeņa masu, kas nepieciešama sekmīgai pārziemošanai.

Oktobra sākumā vai vidū Eiropas purva bruņrupucis dodas uz ziemošanas vietām.

Latvijā bruņurupuči ziemo ūdenstilpēs, kuras aizsalst uz ilgu laiku.

Izplatība un sastopamība

Mūsdienās Latvija ir Eiropas purva bruņrupuča izplatības ziemeļu robeža, un tas sastopams reti. Dienvideiropā un Centrāleiropā tas ir bieži sastopams dzīvnieks.

Latvijā pirmās ziņas par šo dzīvnieku pierakstītas 1820.gadā. No 1820. līdz 1934. gadam atrasti 11 indivīdi Zemgalē, 21 Kurzemē un 6 Vidzemē. Arheoloģiskajos materiālos purva bruņrupuču paliekas konstatētas diezgan bieži. Akmens un bronzas laikmetā purva bruņrupuču Baltijā bijis tik daudz, ka tie izmantoti uzturā.

Līdzīgas sugas

  Pēdējos gados Latvijas dabā ir pamanīti un noķerti vairāku citu sugu bruņrupuči :

  • Vidusāzijas bruņrupucis,
  • sarkanausu bruņrupucis,
  • Ķīnas mīkstbruņrupucis,
  • Kaspijas bruņurupucis,
  • Kamberlendas bruņrupucis
  • Japānas purva bruņrupucis.

Kā šie dzīvnieki Latvijā nonākuši savvaļā? Tie ir aizbēguši no savu turētāju mājām vai tīšām palaisti brīvībā.

ATCERIES!

SVEŠZEMJU BRUŅRUPUČI APDRAUD LATVIJAS DABU.

Izrādās, svešzemju bruņrupuči, kas pārziemo ūdenī, kur zem ledus ūdens temperatūra ir aptuveni +4°C, spēj Latvijā veiksmīgi pārziemot.

Aizsardzības statuss

Aizsargājams:

  • Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts” .
  • Latvijas Sarkanā grāmata 0.kategorija.

 Pašlaik uzskata, ka Latvijā eksistē vietēji, ievesti un jauktas izcelsmes indivīdi, un atsevišķas purva bruņurupuču grupas.

 Eiropas purva bruņrupuču vietējās populācijas saglabāšanai Latvijā 2007.gadā tika izstrādāts un 2008.gadā Vides ministrijas apstiprināts Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis L. sugas aizsardzības plāns (Pupiņš, Pupiņa 2007; Pupins, Pupina 2007 b).

  • CITES III pielikums Tunisija.

Sugas nosaukums dažādās svešvalodās

  • krieviski: европейская болотная черепахa
  • angliski: European pond terrapin (swamp turtle, European pond turtle)
  • vāciski: Europäische Sumpfschildkröte
  • igauniski: Euroopa sookilpkonn
  • lietuviski: balinis vėžlys
  • zviedriski: europeisk kärrsköldpadda

Sagatavots pēc

1. Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņrupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 1-104. ISBN 978-9984-39-430-5.

2. http://www.latvijasdaba.lv/

Muzeja aktivitātes Eiropas purva bruņrupuča gadā

Gada dzīvnieks 2013 paziņošana

Dabas vakars "Gada dzīvnieks 2013 Eiropas purva bruņrupucis"

Ģimenes diena "Kur slēpjas gada dzīvnieks?"

Izstāde "Latvijas bruņrupucis un tā svešzemju radinieki"

 

 

Iezīmes

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Imagemenu4

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta