You are hereZinātniskās publikācijas ornitoloģijā

Zinātniskās publikācijas ornitoloģijā


Printer-friendly versionPrinter-friendly versionSend to friendSend to friend
  • Butkauskas D., Švažas S., Tubelytė V., Morkūnas J., Sruoga A., Boiko D., Paulauskas A., Stanevičius V., Baublys V. 2012. Coexistence and population genetic structure of the whooper swan Cygnus cygnus and mute swan Cygnus olor in Lithuania and Latvia. Central European  Journal of Biology, 7(5): 886–894.

Divas tuvi radnieciskas sugas – paugurknābja gulbis Cygnus olor un ziemeļu gulbis Cygnus cygnus - agrāk bija alopatriskas visā ligzdošanas areālā. Pēdējos gadu desmitos Baltijas jūras reģionā abām sugām ir raksturīga simpatriska izplatība. Lietuvā un Latvijā daudzas piemērotas ligzdošanas vietas ir ieņēmis ziemeļu gulbis. Ziemeļu gulbja dominēšanu daļēji var izskaidrot ar būtiskām atšķirībām abu sugu populācijas ģenētiskajā struktūrā. Populācijas ģenētiskā divirģence var būt galvenais faktors, kas ietekmē starpsugu konkurenci. Paugurknābja gulbjiem, kas ligzdo Lietuvā, Latvijā, Polijā un Baltkrievijā populācija ir ģenētiski homogena. Ziemeļu gulbjiem, kas ligzdo Lietuvā un Latvijā populācijas ģenētiskā struktūra ir daudzveidīga.

 

  • Kampe-Persson H., Boiko D., Morkūnas J. 2012. Distribution and number of moulting non-breeding Whooper Swans Cygnus cygnus in Baltic States and south Sweden. Ornis Svecica, 22(3-4): 127-138.

Neligzdojošie ziemeļu gulbji Cygnus cygnus, kas maina spalvas, Latvijā pirmoreiz ir reģistrēti 1989. gadā, Igaunijā –1993., bet Lietuvā – 1997. Spalvu maiņa atzīmēta 13 vietās: trīs – Igaunijā, bet Latvijā un Lietuvā – katrā pa piecām. Dienvidzviedrijā ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietas nav konstatētas.

Kopējais spalvmetēju skaits palielinājies no apmēram 83 indivīdiem 2003. gadā, līdz apmēram 187 indivīdiem 2012. gadā. Lielākā daļa Baltijas valstīs reģistrētie gredzenotie spalvmetēji ir atlidojuši no 25 km tālām iepriekšējo gadu ligzdošanas vai šķilšanas vietām. Pārējie – no valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no spalvu maiņas vietas, piemēram, Polijas un Vācijas. Attālums starp šķilšanās jeb ligzdošanas un spalvu maiņas vietām abām grupām variē no 0–81 km un 191–836 km. Gredzenošanas laikā konstatēts, ka 40% no noķertajiem spavmetējiem bija otrā gada putni, bet pārējie – vecāki. Apgredzenoto ziemeļu gulbju spalvmetēju vai iepriekš apgredzenoto un spalvu maiņas laikā konstatēto ziemeļu gulbju dzīvesstāsti Baltijas valstīs tiek izmantoti, lai traktētu to, ka Dienvidzviedrijā nav zināma neviena spalvu maiņas vieta.

 

  • Boiko D., Kampe-Persson H. 2010. Breeding Whooper Swans Cygnus cygnus in Latvia, 1973-2009. Wildfowl, 60: 168-177.

 

Šis pētījums veltīts Latvijā ligzdojošo ziemeļu gulbju Cygnus cygnus populācijas stāvoklim, attīstībai, izplatībai un biotopu izvēlei. Ligzdotāju populācija ir palielinājusies no viena pāra 1973. gadā līdz apmēram 260 pāriem 2009. gadā. Pirmais ziemeļu gulbju pāris ligzdoja valsts rietumu daļā, un joprojām šajā valsts daļā suga sastopama visvairāk – 86% no 256 vietām, kurās ligzdošana ir apstiprināta 2000.–2009. gadā.

54% pāru ligzdo Liepājas, Talsu un Kuldīgas rajonā. Lielākā daļa ligzdošanas vietu bija nelielās ūdenstilpēs: 77% dīķi, 17% bebraines. Dažas ligzdas bija ezeros, dumbrājos, purvos, grantskarjeros. Rezultāti interpretējami  saistībā ar ziemeļu gulbju skaita palielināšanos citās Eiropas daļās.

 

  • Boiko D. 2010. Distribution, total number and choice of habitat of the Whooper Swan Cygnus cygnus breeding population in Latvia in 2000 – 2007. Acta Biologica Universitatis Daugavpilensis, 10(2): 127-135.

 

Gandrīz visās Eiropas valstīs ziemeļu gulbju skaits palielinās diezgan  ātri, arī Latvija nav izņēmums. Pašlaik ligzdojošo pāru skaita ziņā Latviju apsteidz tikai Krievija, Īslande, Somija un Zviedrija.

Lai noskaidrotu ziemeļu gulbja ligzdošanas vietas, lielākā daļa valsts teritorijas tika apsekota 2000.– 2007. gadā. Latvijas ligzdojošo putnu atlanta ietvaros dati tika vākti 2000.–2004.gadā, bet 2000.– 2007. gadā – projekta “Ziemeļu gulbis – ekoloģija un aizsardzība Latvijā” ietvaros.

Ligzdošana tika konstatēta 172 dažādās vietās. Lielākā daļa ligzdošanas vietu atradās valsts rietumos, un tikai 9,5% – austrumos. Vairums ziemeļu gulbju ligzdoja ekstensīvi izmantojamos dīķos (50%)   un zivju dīķos (35%).

 

  • Kampe-Persson H., Boiko D. 2011. Occurrence of swan hybrids around the Baltic Sea – an outcome of range expansions? Ornis Svecica, 21: 45-54.

 

Dažām gulbju un zosu sugām Baltijas jūras reģionā ir ievērojami pieaudzis skaits un paplašinājies areāls, kas novedis pie ciešākiem kontaktiem sugu starpā un atvieglojis starpsugu vairošanos. Ziņojumi par jauktu pāru ligzdošanu, kā arī jauktu perējumu, jauktu pāru un hibrīdu novērojumi ārpus ligzdošanas sezonas, kuros vismaz viens no vecākiem bija gulbis, tika vākti  Zviedrijā, Somijā, Ļeniņgradas un Kaļiņingradas apgabalā Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Dānijā.

Ir 12 ziņojumi par jauktiem pāriem: 9 paugurknābja gulbis X ziemeļu gulbis un pa vienam gadījumam paugurknābja gulbis X meža zoss, paugurknābja gulbis X Kanādas zoss, ziemeļu gulbis X mazais gulbis. Divos gadījumos, kur iesaistītas zosis un divos gadījumos, kur iesaistīti gulbji, putni bija nākuši no nebrīves, bet pārējos astoņos gadījumos ziņojumi ir par savvaļas putniem. Septiņus gadījumus iespējams izskaidrot ar areāla paplašināšanos. Izņēmums ir gadījums, kurā tēviņa sugu droši noteikt nebija iespējams.

 

  • Boiko D., Kampe-Persson H. 2011. Winter distribution of Whooper Swans Cygnus cygnus cygnets bred in Latvia, 2004 – 2008. Wildfowl, 61: 74-89.

 

No 2004. – 2008. gadam Latvijā ligzdošanas sezonas laikā ar kakla gredzeniem apgredzenotajiem 396 ziemeļu gulbju Cygnus cygnus mazuļiem 70% bija nolasīti vismaz vienu reizi 2004./05.–2009./10. gada ziemā. 91% no 2985 ziemas nolasījumiem bija Vācijā, 5% – Polijā, bet atlikušie 4%  bija Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Šveicē un Austrijā. Galvenās ziemošanas vietas atrodas

760–840 km attālumā no ligzdošanas vietām gar Elbas un Oderas krastiem Vācijas ziemeļaustrumos un tai pieguļošās Polijas daļās. Šajā reģionā katru gadu tiek nolasīti 41–80% Latvijā gredzenoto gulbju. Maksimālais attālums starp ligzdošanas un ziemošanas vietām ir caurmērā 836 km (s.d. ± 169 km, intervāls = 407–1,518 km). Vidējais attālums starp ligzdošanas un ziemošanas vietām korelē ar ziemas bargumu, īpaši gulbjiem to otrajā ziemā un vecākiem īpatņiem.

 

  • Boiko D., Kampe-Persson H. 2012. Moult migration of Latvian Whooper Swans Cygnus cygnus. Ornis Fennica, 89: 273-280.

 

Šis ir pirmais pētījums par ziemeļu gulbja Cygnus cygnus

spalvu maiņas migrāciju. No ziemeļu gulbju mazuļiem, kas izšķīlušies Latvijā un izdzīvojuši, 99% valsti pamet 2.–6. dzīves gadā, lai mainītu spalvas kaut kur citur. Viena sestā daļa šo putnu nolasīti spalvu maiņas migrācijas laikā Somijā. Tie visi bija gredzenoti Latvijas rietumu daļā.

Spalvu maiņas vietas identificētas 9 indivīdiem, no tiem 7 putni bija ar kakla gredzeniem, bet divi – ar satelītraidītājiem. Pieci no šiem deviņiem gulbjiem spalvas mainīja Latvijā, viens Igaunijā, trīs Krievijā Arhangeļskas apgabalā. Attālums starp gredzenošanas un spalvu maiņas vietām svārstījās no 0–1,455 km.

Visi gulbji, kas mainīja spalvas, bija 2–3 gadus veci. Putni, kas spalvas mainīja Krievijā, Latviju/Igauniju pameta pirms 20. jūnija un atgriezās septembra beigās.

  • Gada dzīvnieks
  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Search