Ekspozīcija sākas ar arktisko jūru un to klinšaino krastu iemītniekiem. Arktiskajās jūrās dzīvnieku daudzums un sugu skaits mainās atkarībā no gadalaika. Pogainais ronis un Grenlandes valis arktiskajās jūrās uzturas visu gadu. Tuvojoties vasarai, sarodas tūkstošiem putnu, citu sugu vaļi, roņi un valzirgi.

 Raksturīgākie putni ir alki, gārgales, pīles un kaijas, kas vasarās ligzdo piekrastē. Kolonijās ligzdo jūraskraukļi, sullas un kaijas. Bezmugurkaulnieku (sūkļu, tārpu, vēžveidīgo, zarndobumaiņu, adatādaiņu un gliemju) sugu daudzveidība nav liela, toties šīs sugas ir pārstāvētas ļoti bagātīgi.

  Ekspozīcijā redzamais ziemeļu korallis ir atvests no Norvēģu jūras un muzejs to saņēmis kā dāvanu no kapteiņa Lukjanceva. 

  Ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas jeb boreālo jūru faunu ekspozīcijā pārstāv dzīvnieki, kuri dzīvo smilšainajos krastos. Vācijas, Dānijas un Nīderlandes piekrasti apskalo Ziemeļjūra, kuras daļu starp augstāko paisuma un zemāko bēguma punktu, sauc par Vadena jūru. Sākoties bēgumam, jūra uz 6 stundām atkāpjas vairākus kilometrus no krasta, atklājot jūras gultni. Daļa dzīvnieku - zivis, jūraszvaigznes, jūraseži, vēžveidīgie dodas līdzi jūrai, bet citi ierokas smiltīs vai patveras iedobēs ar ūdeni. Savukārt piekrastē pulcējas bridējputni, lai barotos ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kas paisuma laikā nav pieejami. Jūras nēģi 1 – 4 gadus dzīvo jūrā, tad dodas nārstot upēs. Ķīnas krabis ir ievazāts no tālās Ķīnas. No zīdītājiem Vadena jūrā visbiežāk ir sastopami plankumainie roņi. 

  Baltijas jūrā Latvijas piekrastē sastopami 7 sugu gliemji, no kuriem ekspozīcijā aplūkojamas 3 sugas. Masveidīgākā ir baltijas plakangliemene. Lielākā gliemene ir lielā smilšgliemene. Arī Ķīnas krabis Baltijas jūrā ir svešinieks. No putniem caurceļošanas laikā jūrā sastopami kākauļi, gaigalas, cekuldūkuri, gārgales u.c. Baltijas jūrā dzīvo trīs sugu roņi – pelēkais ronis, plankumainais ronis un pogainais ronis. Latvijas faunas elements ir cūkdelfīns jeb jūrascūka.

  Tropiskajās jūrās sastopami koraļļu rifi, kas sugu daudzveidības ziņā varētu salīdzināt ar lietus mežiem. Koraļļu rifus apdzīvo ~ 2500 sugu koraļļi un aptuveni 4000 dažādu sugu zivis, daudzi simti dažādu vēžveidīgo, tārpu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku sugu. Rifus veido cietie koraļļi jeb madreporkoraļļi. Visas cieto koraļļu sugas aizsargā konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES). CITES konvencijā ir ierakstīts milzu spārngliemezis Strombus gigas un visas milzgliemeņu jeb tridaknu sugas.

  Dienvidu puslodē plešas Antarktīda. Tās lielāko daļu klāj biezs ledus slānis. Vasarā uz Antarktīdas piekrasti atceļo vaļi, roņi, pingvīni. Pingvīni ir ļoti labi pielāgojušies dzīvei jūrās. Visas 16 pingvīnu sugas ir sastopamas dienvidu puslodē. Jūru piekrastēs ligzdo lielākais jūras putnu pārstāvis klejojošais albatross. Zobvaļiem ir asi, konusveidīgi zobi, tie barojas galvenokārt ar zivīm, gliemjiem un roņiem. Plātņvaļi ir pasaulē lielākie dzīvnieki – līdz 37 metriem garumā, ar 5 – 150 tonnu lielu masu. Zobu vietā mutē ir 130 – 400 pāru trīsstūrveidīgu, bārkstainu raga plātnīšu – vaļa bārda, kas veido filtraparātu. Valis barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem un sīkām zivtiņām.