Jau sirmā senatnē cilvēki mēģināja noteikt savu vietu šai pasaulē. Aristotelis bija pirmais, kas uzdrīkstējās salīdzināt cilvēku ar dzīvniekiem un meklēt tam vietu dzīvnieku valstī.

  Cilvēka evolūcijas agrīnie posmi, sākot no senajiem primātiem līdz australopitekiem, ekspozīcijā attēloti ciltskokā un gleznā.
  Par cilvēka attīstību līdz mūsdienām var uzzināt, aplūkojot gleznu, darbarīkus, kaulus un galvaskausus. Cilvēku ārējo veidolu raksturo skulpturālie portreti. Eksponēti sinantropi - arhantropu grupas pārstāvji no Ķīnas, leduslaikmeta cilvēki - neandertālietis no tagadējās Francijas teritorijas un zēns no Uzbekijas (Tešik-Tašas ala).

  Mūsdienu tipa cilvēki neoantropi parādījās pirms vairāk nekā 100 tūkstošiem gadu, bet pirms 35 tūkstošiem – viņi jau apdzīvoja visu sauszemi. Sāka attīstīties māksla (sīkplastika, alu zīmējumi). Lai arī kopš tā laika visi cilvēki ir uzskatāmi par vienas bioloģiskās sugas - Homo sapiens sapiens pārstāvjiem, tomēr pastāv dažādas rases un rasu tipi.