Jūs atrodatiesEkspozīcijas / Ģeoloģijas ekspozīcijas sadaļa “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”

Ģeoloģijas ekspozīcijas sadaļa “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”


Versija drukāšanaiVersija drukāšanaiSend to friendSend to friend

    Kopš 2008. gada 29. novembra Latvijas Dabas muzeja ģeoloģijas ekspozīcijā apskatāma jauna, interaktīva tematiskā iedaļa „Dinamiskā ģeoloģija un ieži”. Ekspozīcija veidota tā, lai katrs apmeklētājs varētu ne tikai gūt jaunas zināšanas, bet arī piedzīvot nebijušas izjūtas – ieklausītos vulkānu skaņās, sajustu zemestrīces satricinājuma spēku, ielūkotos zvaigžņotās debesīs.

 1.att. Vulkānu tipu modelis un izplatības karte ekspozīcijā “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”.Zemes garoza un tās virsa nekad un nekur neatrodas absolūti nekustīgā miera stāvoklī. Kaut arī ļoti lēnām un acīm nemanāmi, tās atsevišķās daļas attiecībā cita pret citu vienmēr ceļas, grimst un pārvietojas horizontālā virzienā – tās atrodas nepārtrauktā kustībā. Šo kustību rezultātā veidojas Zemes virsas planetārās reljefa formas – kontinenti, okeānu gultne, vidusokeāniskās grēdas, riftu sistēmas un megareljefs. Ekspozīcijas apmeklētāji, izmantojot tektonikas modeli, var paši novērot, kas notiek, ja kustās zemes garoza horizontālā virzienā.

    Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums, kurā vulkāna kanāls savieno magmas avotu ar Zemes virsu. Vulkānus pēc izvirduma iedala vairākos veidos. Visus šos veidus var apskatīt vulkānu modelī. Pašreiz zināmi ap 4000 darbojošos un izdzisušu vulkānu. Vulkānu izplatības kartē, piespiežot pultī attiecīgo pogu, var redzēt, kurā vietā atrodas lielākie vulkāni pasaulē. Ekspozīcijā var apskatīt vulkāniskos iežus.

 2. att. Spēle par zemestrīcēm ekspozīcijā “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”.Zemestrīce ir Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīlēs uzkrātās enerģijas atbrīvošanās. Latvija atrodas seismiski neaktīvā apgabalā, tomēr dažreiz zemestrīces jūtamas arī pie mums. Stipras zemestrīces novērojamas reti. Uzkāpjot uz vibrogrīdas, ir iespējams sajust zemestrīces satricinājumu, pirms tam izspēlējot spēli, atbildot uz jautājumiem par zemestrīcēm.

    Iezis ir ģeoloģiskos procesos radies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums, kas Zemes garozā veido patstāvīgus ģeoloģiskos ķermeņus. Pēc veidošanās apstākļiem visus iežus iedala: magmatiskie ieži, nogulumieži, metamorfie ieži. Ekspozīcijā var apskatīt raksturīgākos katra veida iežus.

3. att. Ieži ekspozīcijā “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”    Vienlaikus pie debess ar neapbruņotu aci var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes. Skatoties ekspozīcijas griestos, ieraudzīsi Marsu, kas naktī parasti izskatās pēc spožas un sarkanīgas zvaigznes, spožāko zvaigzni Sīriusu, vienu no ievērojamākajiem zvaigznājiem Orionu, kā arī citus zvaigznājus un plejādes.

 Meteorīti ir Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas no starpplanētu telpas nokrīt uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Uzskata, ka meteorīti ir asteroīdu šķembas. To izmēri ir dažādi – no milimetriem līdz vairākiem metriem, masa no dažiem gramiem līdz desmitiem tonnu. Pēc ķīmiskā sastāva izšķir: akmens meteorītus, dzelzs meteorītus, dzelzs-akmens meteorītus. Ekspozīcijā var apskatīt visu trīs veidu meteorītus.

Seko mums:

Kalendārs

P O T C P S S
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 

  • Muzeja 165. jubilejas izstādes stāsti
  • Audiogids Dabas muzejā
  • Daba pilsētas sirdī. Video
  • 360 virtual tour

Meklēt

Krājuma kopkatalogs

  • Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Muzeja darbību atbalsta